- Ehh..
- 5/13/08 01:23 pm
- Man ir pazaudējies mērķis tam, ko es daru. Ne jau tas lielais, oficiālais, ko visur kā bļembu var piekārt, bet tas mazais, personīgais, vissvarīgākais. Nekas taču pasaulē nemainīsies no tā, ka viens lūzeris nekurienes malā uzrakstīs disertāciju par kaut kādu tēmu.
Un vēl man ir bail no tās šiltes, ko pieliek izglītība. Jau maģistra grāds liek neērti nolīst maliņā. Ja nu iznāk dabūt doktora grātu, tad vispār zem deviņām zemēm jāpalien. Tas ierakstiņš CV uzreiz uzliek pienākumu visu zināt, būt kompetentam visādās jomās. Bet patiesībā tā nav. To īsto gudrību neiegūst reizē ar tiem grādiem. Grāds nozīmē tikai to, ka esi bijis gana neatlaidīgs un mērķtiecīgs, lai to dabūtu. Un neko vairāk.
Pirms stāšanās doktorantūrā, man nebija šis mazais, personīgais mērķis. Bet manī tika radīta ilūzija, ka tāds ir. Vairāki cilvēki mērķtiecīgi centās mani par to pārliecināt. Bet kā jau katra ilūzija, tā ar laiku izplēn.
Pie tam viss tas, kādās tēmās norit pētījumi, ir so last tuesday, ka vēl jo vairāk pastiprinās pārliecība, ka neko tas nenozīmē.
Ne jau tā ir jādzīvo pasaulē... - 12 commentsLeave a comment
- 5/13/08 01:44 pm
-
Ahā!
Man ir līdzīga problēma.
Tikai savādāka.
Hmm.. varbūt zvaigžņu stāvoklis nelabvēlīgs, ka mērķi zūd? - Reply
- 5/13/08 01:46 pm
-
Varbūt arī! Kaut kur pazaudējas un rada ne pārāk omulīgu sajūtu! Piespiešanās darīt bez tā mērķa galīgi nekādu baudu nesniedz...
- Reply
- 5/13/08 01:56 pm
-
A moš mums ir datoratkarība?
- Reply
- 5/13/08 02:02 pm
-
Domā? Man ir datoratkarība jau kopš 1999. gada. Un līdz šim tā ir tīri labi ar visu sadzīvojusi.
Man liekas, ka pie vainas varētu būt tas, ka ir daudz jomas, kurās gribās un ir jādarbojas. Darbs, mācības, foto, šūšana, izklaides dabā, ceļošana, wows u.c. Un katrā jomā ir kaut kādi mērķi, tikai tie nav vienādi spēcīgi. Un tad, kad krietni spēcīgāki kļūst citu jomu mērķi, tad kādā tas var kļūt pārāk vājš vai pazust. Bet kā lai dabū atpakaļ? Citu mērķu iznīcināšana neder, tad dzīvei pazūd jēga. Vai vispār vajag dabūt atpakaļ? - Reply
- 5/13/08 02:09 pm
-
Njā. Man atkal probza, ka citi piekāš, nepilda solījumus. Un tad uznāk apātija un nevēlēšanās vispār jelko darīt vai iespringt.
Bet droši vien visiem gadās kaut kādi ne visai posmi dzīvē.
Jātiek pāri un viss. - Reply
- 5/13/08 02:14 pm
-
Nu jā, tādā gadījumā izeja var būt vai nu to cilvēku spārdīšana vai citu cilvēku izvēle.
- Reply
- 5/13/08 02:09 pm
-
zeno
Man ir kaut kas ļoti līdzīgs, bet es jau esmu puslīdz noorientējies, kāpēc tas ir tā. Man ir iekšējas, ļoti iedarbīgas bailes, ka iesāktais nesanāks - ne tā, kā es gribu, vai ne tā kā citi grib - Ne Tā. Nekā.
Un vēl mani urda muļķa iekšējā balss, kas saka, ka tas, ko es daru, nekam tā īsti nav vajadzīgs. Tā balss neņem sevi vērā - tas ir, neņem vērā to, ka varbūt tas ir vajadzīgs man pašam.
Bet, ir arī pozitīvais moments - problēmas apzināšanās var novest pie tās novēršanas :) - Reply
- 5/13/08 02:20 pm
-
Darbs pie problēmas novēršanas atkal aizsit vienu no joslām uz dzīves lielceļa, pabīdot to, kas izraisījis problēmu, pretējā braukšanas joslā...
Galvā maisās kaut kur dzirdēti vārdi:
"Ja Tev grūti, vajag spēt
Piecelties un nostāvēt" vai arī:
"Ja Tev grūti, vajag spēt
Pašam sevi pārvarēt" (necitēju un autortiesības nezinu)
Ja vien būtu tas burkāniņš striķītī, kā dēļ ir vērts celties. - Reply
- 5/13/08 02:05 pm
-
pēdējā laikā nemaz nesūdzos par zvaigžņu stāvokli :)))
- Reply
- 5/13/08 02:07 pm
-
Jauki! Varbūt ir idejas personīgo zvaigžņu stāvokļa uzlabošanai?
- Reply
- 5/13/08 02:10 pm
-
paņem rokās lauzni un sabīdi tās zvaigznes tādā stāvokī, kāds tev izdevīgāks ;)
- Reply
- 5/13/08 02:21 pm
-
Bet kā var zināt, kurš stāvoklis ir izdevīgs? Nav real-time preview. Un par to pabīdīšanu atkal nāk prātā filma "Butterfly Effect".
- Reply