Un tad tas, jaunaas mantinjas, prieks.
Kad tikai gribas speeleeties un speeleeties..
:)

Jā, droši vien tā arī būs! :)

Vispār jau es te vienu brīdi domāju, ka tas, ka man tā kamera pēkšņi noplīsa, var būt uztverams divējādi. Gan kā zīme, ka pietiek ņemties ar tām fotolietām, gan kā pamudinājums ātrāk tikt pie jaunas. Vai mana izvēle bija pareiza - figviņsazin....

Jaa un katru reizi, kad man kompis nokrasho wow'u man liekas, kaa taa ir ziime no augshas, ka vajag tachu ar kaut ko jeedziigaaku nodarboties.

Bet laikam jau no augshas nekaadu ziimju nav. Mums tur dod izveeles briiviibu, bet cilveekam vajag pieraadiijumus. Tapeecv vinjsh tulko ziimes.

Tava izveele bija pareiza, jo taa bija Tava izveele un tas ko Tu pati veelies.
;)

Tā jau ir, ka cilvēkam vajag kaut ko, kas viņam iespertu pa pakaļu. Tas attiecas uz gadījumu, kad dikti gribās, bet tikai tā spēriena pietrūkst. Ja Tu patiešām gribētu beigt spēlēt un tikai spēriena pietrūktu, tad taču kārtējais crash varētu palīdzēt, vai ne?

Es pat nezinu...
Parasti kaarteejais krash man sabojaa garstaavokli, kas laikam liecina par manu atkariibu no wow'a.
:D

Nē, nē, es domāju, ja tā pavisam gribētu beigt spēlēt, nevis tikai tā, ka varbūt derētu!

Protams, ka tas bojā garastāvokli. Es arī nejutos īpaši laimīga, kad sapratu, kas noticis.