es uzreiz atceros to vienu reizi, kad tu naaci maajas kaut kaa atraak no darba laikam un mees satikaamies uz akmens tilta, jo es laikam gaaju tajaa virzienaa, no kura tu naaci. un man bija ziepburbulji un taa mees tur staaveejaam un veejsh, jaa, veejsh bija.