| |
[9. Jun 2005|23:08] |
|
tomēr joprojām man šķiet un johaidī arvien vairāk ka mēs esam viena cilvēka divas dažādas izpausmes. ļoti marginālas bet no vienas izteces. jo kā gan citādi es viņu varētu tā mīlēt un ienīst, cienīt un neciest, saprast un nesaprast kā pati sevi. |
| |
