| |
[15. Mar 2010|00:10] |
|
kopumā es sevi uzskatu par diezgan gudru cilvēku un plinti krūmos pēc pirmajām neveiksmēm mest nemēdzu. bet šoreiz, kad pēc pašnodarbinātā apliecības atrašanas samērā dīvainā vietā - zem piecām kastēm kāda semināra mapītē - beidzot sataisījos iesniegt ĒDĒESĀ gada pārskatu, jāatzīst savas bezspēcība šīs sistēmas priekšā. esmu samierinājusies, ka man kopš pagājušā gada lemts mūžīgi mūžos būt parādā valstij, vidam un katrai tantei atsevišķi, šoreiz man sistēma neļauj pat iesniegt iesniedzamo, lai šamie varētu redzēt, cik tad nu esmu viņiem parādā. baigās arī aizdomas, ka esmu šo to iesniedzamu nokavējusi arī biedrībai, grāmatvedības piesaistīšana ne vienmēr visu atrisina tik smūflī kā gribētos. tomēr - ja man būs lemts kādreiz atkal valdīt pār saviem ieņēmumiem kā pašnodarbinātajai, bez grāmatveža vairs neiztikšu, grāmatvedība kādu brīdi manī radīja vieglas izaicinājuma emocijas, bet tas pārgāja, atstājot nemitīgu sajūtu par bezspēcību, vilšanos sistēmā un visu lietu samudrīšanu. |
|
|
