| Pilnīgi nopietni! |
19. Maijs 2005|09:55 |
Varu ieteikt vienu recepti: skriešana no rītiem. Es to uzsāku tieši tādā brīdī kā Tevis aprakstītais: tādā mazohistiskā baudā - ja jau ir slikti, tad lai es būtu vēl nelaimīgāka, vajag sevi vēl vairāk pamocīt!
Tagad no rīta ir tikai viena, bet LIELA negatīva doma: ak, Dies, kā es vēl gribu pagulēt, kā man riebjas tā skriešana un aukstums ārā, (saspraužot matus, skatiens spogulī) kāds pretīgs purns, neieredzu! Toties, kad atgriezies pēc skrējiena, tāda sajūta, ka VISS sliktākais, kas šodien varēja notikt, jau ir beidzies! Un tā seja, kas redzama spieģelī jau pēc dušas izskatās apmēram 5x labak kā tā, kas bija tūliņ pēc izraušanās no gultas;))) |
|