|
[29. Okt 2008|13:34] |
bļ br un pārējie nu negribu es precēties, tas viss ir pārāk sarežģīti, nekad neesmu ticējusi mūžīgai mīlestībai. bet tas ko pārmaiņas pēc gribētos, ir uzticēties kādam cilvēkam - kaut vai būt pārliecinātam, ka pildīs solījumu "pateikt, ja kaut kas mainās mūsu attiecībās" es te par pagātni ņemos, bet cilvēks pat sīkumos nespēj būt atklāts - neviens tev neprasa bankas paroles kontus atklāt. nu nevajag man tādu cilvēku, bet kā lai sev notic? |
|
|
Comments: |
pirmais solis uz atveseļošanos - "nekad neesmu ticējusi mūžīgai mīlestībai". jo, kad būs ĪSTĀ, tad arī ticēs.
nē, nu es jau zinu, ka vienīgās patiesās sajūtas, kas manī pašlaik ir, ir savtība un aizskarts pašlepnums, tipa negribu redzēt sevis pieredzētu attiecību atkārtošanos bļa šai pašā darba vietā manā acu priekšā | |