cik nav prīmulas stādītas un kaut kādas klintenes.
protam,jaunības maksimālism saka-man jau riebtos ja pa mani,turklāt vēl mirušu šitā dīdītos un vārdu salikums nudien nejēdzīgs,bet redzot cik svarīgi tas ir omītēm,tas viss kļūst gluži bezjēdzīgi.
tas ir rituāls un rituāli sniedz sirdmieru.kādam.
šajā gadījumā tikai vecmāmiņai bet tas jau arī ir daudz.