|
[14. Jun 2006|22:48] |
šodien paiet tieši gads kopš tēva nāves tik jauki, ka atmiņas saglabā galvenokārt labo sliktais vēl nav tik ļoti aizmirsts, lai man viņa pietrūktu savukārt labais glabā atmiņā tēlu - bēšīgi rozā īspiedurkņu kreklā, smaidīgs un iededzis viņš man atnācis pretī uz vilcienu mēs ejam mājās, neko daudz nerunājam, bet jūtamies labi jo tad, kad viss bija kārtībā, vārdi nebija vajadzīgi tad, kad nebija - ar vārdiem neko panākt nevarēja. māsa un brālēns savā izskatā, vaibstos, mīmikā, žestos un humorā glabā daudz no labā. sliktais ir aizgājis kopā ar murgiem par apcirstiem pirkstiem.
basas kājas uz kapu kopiņas. |
|
|