| |
[31. Okt 2010|19:28] |
šodien paņēmu tādu stopētāju, kas apstiprināja manas bailes no stopētājiem par tūkstoš procentiem un uz ilgu laiku noņēma vēlmi ko tādu atkārtot.
pa nieka 20 minūtēm, ko braucām uz rīgu, paspēju uzzināt viņas biogrāfiju, izglītību, bērnu skaitu ģimenē, kabatas naudu nedēļai, draudzeņu vārdus, slimības, ārstu teikto, darba pieredzi, nākotnes cerības, bailes utt. un pats šausmīgākais, uzzināju, ka par viesmīli varot strādāt, līdz cilvēks kļūst par vecu tantiņu - tas ir, līdz 30 gadu vecumam. |
|
|
| |
[31. Okt 2010|19:56] |
|
esmu hroniska dzīvo augu iznīcinātāja, tomēr tāpat uz katru dzimšanas dienu kāds pamanās man uzdāvināt kādu brīnumu, parasti alpu vijolīti (no darbā esošās ir izveidojies ložņātājaugs pa pusi no kolēģa galda, nekad nepateiktu, ka tā ir alpu vijolīte). un katru reizi man dāvinātājam gribas teikt: arī tu, brut? |
|
|