| |
[2. Maijs 2005|11:57] |
aktudiesnin nedeelas nogale liepaajaa - paldies visnotal laipnajiem cilveekiem no Ilji, kas atvizinaaja mani maajup, liidz puspieciem praats un kaajas nenesaas turpi pavadiit. nikni bija.
alkohols ir inde.
kraasas flakoninji ir inde. |
|
|
| nra |
[2. Maijs 2005|13:27] |
kam par godu neatkarīgā šodien pastkastītēs samesta?
hihi, izskatās, ka es bušu dabūšu vaigā redzēt |
|
|
| |
[2. Maijs 2005|16:14] |
teejuudens, lai pirxtus sasildiitu, joptvairoziit
tjotja ljolja savaa lakataa satinusies es
sveces dotiet man un mikrovilnju kraasnis, kamiinus un elektriskos sildiitaajus, sauli logaa un karstus radiatorus, vannas un feenus |
|
|
| protams, ka tieši tad, |
[2. Maijs 2005|16:33] |
kad esi saņēmies vienai senatliktai, nopietnai, nozīmīgai, bet ne pārāk patīkamai, bet kaszin, varbūt būtu izvērsusies patīkama, sarunai, paņēmis postlapiņas priekšā un kalkulatoru un atradis tukšu telpu, kur izvest sarunu, izrādās, ka tieši tai brīdī tas cilvēks ir aizņemts. nu tagad visa saņemšanās jāsāk no jauna.
uldis tikko mūskabinetā tāāaadas piruetes izpildīja. laikam bij apjucis nabadzinjsh |
|
|
| kā es svarīgajam cilvēkam zvanīju |
[2. Maijs 2005|17:00] |
dubls nr.2
paņemam lapiņu, pildspalvu, kalkulatoru, telefonu, jaku, drosmi un ejam. eju, tb
aizņemts.
dubls nr.3
tagad klusajā vietā kāds jau ielīdis parunāt.
dubls nr.4 |
|
|
| |
[2. Maijs 2005|21:37] |
man ļoten ļoten patīk mans braucamrīks, kurš slīd tik klusi, ka ne pamanīt, kurš bremzē tik strauji, ka ne nobaidīt, kurš negrab nemaz un ir sievišķīgs un elegants, kurš ir mans un mans, par spīti tam, ka viņš ir smags un mana māsa jau nodēvēja to par īstu pastnieču braucamrīku, jo viņasprāt ritenim jābūt vīrišķīgam, piezemētam, ar redzamiem kārtīgiem amortiņiem, normālu stieni, bezbagāžnieka utt.
un zvaniņš man ir pirmās nepieciešamības prece, ja. jo gribu izvairīties no situācijām a la "tante, fiksi nu ka malā, savādāk ies jestri" nu tā. |
|
|