|
30. Jan 2006|12:33 |
|
Visdīvainākais ir tad, kad aizej & vairs nezini, kuru sveicināt, & kuram pirmajam tas būtu jādara. & kad uz tevi skatās kā tādu pārjūras brīnumu, & sāk gvelzt pilnīgāko bullšitu, kaut gan vienīgais, par ko gribi runāt, ir -Paldies, skolotāj, par visu |
|