From: divi_g	Date: October 23rd, 2010 - 12:30 pm		(.)

Un ko kolēģi? :)

Šķiet, ir tāds jēdziens "demonstratīvā pašnāvība", kur galvenais elements ir nevis pats suicīds, bet gan tā draudi un mēģinājumi, kuru mērķis ir pievērst uzmanību sev (nedomāju, ka tas vienmēr ir tik egoistiski kā izklausās, gan jau ir reizes, kad konkrētajam cilvēkam tiešām ir nopietna viņam/i vajadzībās uzmanības deprivācija). Pie šāda tipa pieder "vēnu griezēji parastie" vai tie, kas iedzer miegazāles un izsauc "ātros". Tiesa, domāju, ka ik pa reizei kādam aprēķini neizdodas un mēģinājums beidzas ar nāvi.

Pie attiecībām varētu piebilst, ka varbūt ir gadījumi, kad lielās vērtības kārtā ir pacelts nevis otrs cilvēks, bet gan pašas attiecības: slikti ir nevis no tā, ka nav attiecību ar konkrēto cilvēku, bet no tā, ka nav attiecību kā tādu.
Tas imho labi sasaucas ar to, ko beigās rakstīji par "normālību", kas ir lieliski rakstīts.