| cubrix ^ whatever/friends |
|
Manas dzīves galvenā funkcija ir informācijas demistificēšana. Es sāku ar basģitāru un vēlāk ģitāru, tad efektiem, pastiprinātājiem un skaļruņiem. Un turpinu ar visu pārējo.
Atsaucoties uz manu ar claude.ai veikto gnostiskās filozofijas reduksu (jeb kā atgriezt/atgriezties "Pleromā"), ko, lasot caur "uz mirkli visu aizspriedumu atmešanas prizmu", lasītājs varēja iepazīties ar konkrētām instrukcijām, kā atgriezt kontroli savās rokās savu īpašo attiecību ar Dievu Tēvu ziņā. Attiecībām, kurām būtu jāpastāv ārpus institucionālās uzraudzības un kontroles. Attiecībām, kā ilgtermiņa rezultātā tava dvēsele nevis turpinātu pārdzimt un ģenerēt ciešanas (kas ir Arhontu "nektārs"), bet gan pamestu šo trulo reinkarinācijas ciklu, šo Cietuma Planētu. Kā konstatējām iepriekš, materiālā pasaule un cilvēku fiziskie ķermeņi tiek uzskatīti par Pleromas dievišķās gaismas daļiņu (dzirksteļu jeb dvēseļu) "sagūstīšanas" vietu, kas ir zemākas frekvences dievību (Arhontu), kuri uzdodas par augstākām dievībām, roku darbs. Cilvēka dzīves darbs, viņa garīgais mērķis, ir atbrīvoties no materiālās pasaules važām, izmantojot šīs institūciju šaustītās, slēptās un postītās gnostiskās zināšanas un atgriezties savās patiesajās mājās - Pleromā. Arhontu dzīvība nektārs ir koncentrāts, kas rodas no mūsu dvēseles sagūstīšanas vietas (Pasaule) ģenerēto ciešanu kopuma. Jo vairāk ciešanas ir pasaulē, jo potentāks ir nektārs, kas baro Arhontus. Gnostiķuprāt, kanonisko kristietības reliģiju tekstu slēpšana/pārrakstīšana, mainot jēgu, ir Arhontu ("zemākās frekvences" dievību, kas uzdodas par īsteno Dievu Tēvu) ietekmes rezultāts, darbojoties caur viņu kontrolē pakļautajiem cilvēkiem, ar mērķi slēpt patiesību, tādējādi uzturot šo cilvēces dvēseles reinkarinācijas cietumu. Kāpēc slēpt patiesību? Lai nolaupītu to enerģijas kūli, ko katrs indivīds "translē kolektīvajā ēterā", sekojot savas reliģijas rituāliem. Lai cilvēki pēc nāves nonāktu atpakaļ šajā trulajā dzīvības un nāves ciklā, un nekad to nepamestu. Jo vairāk cilvēku atrodas šajā mūžīgo ciešanu ciklā, jo lielāku "vērtību" tas ģenerē Arhontiem. Teiksim, teoloģiskais koncepts "Lucifers". Cilvēkiem ir uzreiz konkrēta, falša asociācija. Kaut kāds tur kritušais enģelis vai kas tur. Nē, vārds "Lucifers" ir aprakstošs, nevis konkrētu vēsturiskas vai simboloģiskas būtnes identitāti nosakošs vārds. Ko es domāju ar "aprakstošs vārds"? Teiksim, cilvēks, kurš nēsā brilles, tiek nosaukts par "četraci" - tas ir aprakstošs vārds. Tāpat ir ar Luciferu (par to detalizētāka informācija pieejama tālāk). Ir 2 veidi, kā var analizēt šos aspektus: no vēsturiskā skatu punkta un no Gnostiskās kosmoloģijas skatu punkta. Šajā rakstā fokuss ir vērsts uz pirmo. Vēsturiski fakti runā paši par sevi. Laika gaitā reliģiskajos tekstos un liturģijā tika ieviests tādu metožu kopums un slēpti/dzēsti/pārrakstīti tādi sakrālie teksti, lai palielinātu laicīgās un garīgās varas institucionālo kontroli pār cilvēku prātu un miesu:
Turpinājums sekos, kad es gribēšu, lai tas seko. write
Ilgas pēc aizgājušām pasaulēm. Dokumentālā īsflma "Ritms un kustība mākslā" (1969). Ļoti nogurdina izrunas maniere, kādā publiski tēli mūsdienās runā angliski. Patiesi pietrūkst t.s. transatlantiskā angļu valodas izruna jeb "good american speech", kas bija aktuāla no 20tajiem, līdz 50tajiem.
write
Lai viedās brilles kļūtu par tikpat pašsaprotamu ikdienu kā viedtālruņi (kad cilvēki pat neiet ārā no mājas bez tām un visi skatās ekrānos), paies aptuveni 7 līdz 10 gadi (ap 2033.–2036. gadu).( ... tālāk ... ) 5 reads ^ write
Šī ir mana publiskā pateicība
Savukārt Kalnciema kvartāla lieliskākais sezonas koncerts, šķiet, bija šodien. Lūsēns ar Muktupāvelu un Čaku, visi nosaluši un pēc starpbrīža 2/3 skatītāju aizgāja mājās sasilt un skatīties hokeju, bet mūzika bija tāda, ka es domāju, kur to tagad atrast internetā, lai klausītos vēl... 3 reads ^ write
Dailes teātris mani lielākoties garlaiko vai nogurdina, bet gribētos paslavēt "Anarhista nejaušo nāvi". It īpaši, lasot atsauksmēs, ka daži tur neko nav sapratuši un aizgājuši pēc pirmā cēliena (lai balansētu ar pretēju viedokli). Bet nu, neies jau tāpēc reģistrēties.
Jaunās valdības ministru prezidents A.Kulbergs (citāts no 28.05 delfi.lv raksta): "Nevēlos postīt un graut, bet celt. Kļūdas būs, es tās pielaidīšu, bet kļūdas ir jāatzīst, jālabo un no tām jāmācās. Es to esmu pierādījis!" Tikmēr viņa partijas biedri fonā: "Tak aiztaisi muti, dauni! Kāpēc tev ar idiota pārliecību bija tas jāsaka,?! Retorikas eksperts atradies! Varēji labāk teikt, ka darīsi visu iespējamo, lai nepielaistu kļūdas, bet, ja nu sanāks, tad atzīsi tās!" ![]()
No prog-ambiences iesaku šo "zudušo dimantu" - franču komponista Ariel Kalma "Le Temps Des Moissons" (1975) albumu ABSOLŪTĀKĀ ORGANIKA. Nevienas liekas kustības. write
Dies, kā es mīlu t.s. Toshiya Sukegawa "biocic mūziku" jeb 6 albumu ciklu, kur autors pievēršas ambientajai mūzikai no absolūtās organikas skatu punkta. Tā ir mūzika, kur viens skaņdarbs varētu būt pavadījums palēninātai zvilnēšanai pieneņu laukā, bet cits - pavadījums visuma dzimšanai. Šī cikla mūzika te var relaksēt līdz kaulam, te pamodināt tevi, lai tu pievērstos ainai, kur, teiksim, 100 000 gadu laikā lēnām formējas mēness no tās planētas ietriekšanās zemē reizē dziļu mieru inducējošs. Šeit būs 1 no 6 cikla albumiem ar nosaukumu "Kosmoss". https://www.youtube.com/watch?v=e Klausoties fonā šādu mūziku, kamēr strādāju vai studēju (vai vienkārši vēlos atslēgties no šīs pasaules), tā man palīdz fokusēties- atkarībā no vajadzības: uz darbu vai mieru. Pieņemu, ka iemesli tam ir dažādi- nediagnosticēta uzmanības deficīta dēļ man ir grūti ilgi noturēt fokusu, jo, kamēr daļa smadzeņu fokusējas uz mirkli, tad cita smadzeņu daļa, nogarlaikojusies sāk fokusēties uz ko citu. Šai ziņā esmu pilnīgs iesācējs- sen jau vajadzēja aiziet uz diagnostiku. Tā ir, ka esi idots - nedari to, ko vajag, bet dari, ko nevajag. Bet, nu, ir arī daudz pozitīvo aspektu. Kā jau jebkurā jomā - pasaule nav melna, pasaule nav balta.
1 read ^ write
Mani jau ilgus gadus bija mulsinājis izteiciens "mezglaini ceļgali". Šodien beidzot sapratu, ka tie ir vienkārši kaulaini ceļgali. 1 read ^ write
Nomainīju ģimenes ārsti. Tur aizstājēja, jauna, sprigana dakterīte, pēc dekrēta atgriezīsies īstā, 2 gadus jaunāka un vēl spriganāka. Saziņa pa whatsapp, māsiņa normāla!!! Saka, ka "normāli cilvēki raksta whatsapā, mums gan daudz gados vecu pacientu, tie nemāk internetus un zvana. Ja vajag nosūtījumus vai receptes, rakstiet". Visa nepieciešamā informācija sasprausta pie kabineta durvīm līdzņemamās zīmītēs. Un nesēž tur bars ar gaidošiem klepotājiem, gaidot, kad ta par viņiem apžēlosies un pieņems.
Aģents Pro-vokators. Aģents, kas virzīs tevi turp, kurp tev jāiet, jo "tu esi izcils/-la šajā jomā!". write
Pirmā stāva kolēģis, biedrs Matīss, ieteica mūziķa Attic Abasement 1. albumu "Don't hate fuck (2010)", kas rakstīts manierē, kas man tik tuva un pie kuras grasos atgriezties šovasar. Kasešu četrceļnieks, ģitāra un balss. Un visburvīgākās coming-of-age lirikas, kādas cilvēks spēj iedomāties. Es esmu singer-songwriter tipa mūzikas lielākais ienaidnieks, taču tīrradnība ir tas, ko es meklēju, un šis ir 99,99% tīrs zelts. Tā ir obligāta klausāmviela visiem pasaules iedzīvotājiem.
Viduvējadiena! Vai kādam īpašumā vai lietojumā ir šo grāmatu latviskie tulkojumi: 1) Šarla Bodlēra "Ļaunuma puķes" (1857); 2) Fernadnu Pesoa "Nemierīgā grāmata" (~1930; izdota vien 1982.); 3) Rainera Marijas Rilkes "Duino Elēģijas" (1923; šķiet LV tulk.nav, esmu gatavs lasīt arī angliski) Ar lielāko prieku aizņemtos šīs grāmatas vai kādu no tām līdz vasaras beigām. Pret grāmatām izturos ar visdziļāko pietāti. Pretī varu piedāvāt ķīlu, drošības naudu. Nez, varu iedot palietot mint condition Židrūna pēdējo (4.) albumu "Kovārņu mazbērniem" vinilu (ILY rec., 2020), Židrūna 1. albumu "Židrūnam sāp" CD (SKYR 2008), Mazo smirdīgo kociņu finālo (arī 4.) albumu "ANNO 200H" kasetes formā (izdevējs Krāmu Bode), kas iezīmēja transcendences finālu - grupa pilnībā atmeta roka instrumentācijas par albu visjaunākā viļna manierei. Atradīšu kastes ar vēl no janvāra pārvākšanās neizpakotajām grāmatām - man tur ir viena burvīga Vācu dārgumu mākslas grāmata - cietie vāki, liels formāts, augtvērtīgs, izcilas krāsas prints, kur redzami mākslasdarbi burtiski izkāpj no savas lappuses 2 dimensiju limitācijām. Izskatās, ka "Duino Elēģijas" nav tulkotas latviski, bet man der arī anglsiki. Taču svētīgāk man šo literatūru dabūt latviešu valodā, jo mērķis ir ne tikai izlasīt to, bet arīi pielietot praksē, klājot vārdus uz instrumentācijām. Varbūt zini kādu, kuram ir kāda no tām? Ja jā, lūdzu, norādi mani īstajā virzienā! ![]() |
|