Nu tad arī es beidzot mājās :)
Tālie braucieni ir kaut kas, kas man dod laiku ilgstoši būt vienatnē, sevis paša sabiedrībā un pievērsties dažādām domām un secinājumiem.
Tad nu lūk, šodien, braucot mājup pa tumšajiem Latvijas ceļiem secināju, ka es neprotu ar sevi iepazīstināt. Varbūt pat protu, bet nekad to neuzskatu par svarīgu. Es itkā esmu, bet taj pat laikā - neesmu. Ļauju cilvēkiem pašiem mani radīt. Iznākumi mēdz būt dažādi. Un tad nereti pats esmu vīlies, ka kāds kaut ko nepazīst vai nezin. Bet tad nu tak nav jau visi apkārt tādi gaišreģi un citādi cilvēki, kas prot otra dvēselē ieskatīties :)
Šeit un tagad sākšu pamazām mācīties.
(šī būs tā daļa manis, kas nav Cuba, kurš sadzerās, un tad vislaik smaida un dara stulbības)
( Šāds ir mans skatījums )