[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 13 friends' journal entries.
| Tuesday, December 17th, 2024 | ||
|
black_data |
11:38p | Krievija satraucas par to, ka rietumi veic provokācijas, iesūtot rusofobiskus emigrantus, kuru bērni mēģina tikt viņu skolās, nezinot valodu. Izklausās jau smieklīgi, bet ir rīcības plāns, ir likumdošanas grozījumi, cilvēki var rosīties, lai aizstāvētu valsts un tautas intereses. Mums, protams, visas problēmas ir īstas, un nevienam no malas neizskatās smieklīgas. Nav tā, ka mums par katru sadārdzinātu projektu ir kāds reāls sods, bet šādu tādu kriminālatbildību var arī noraut. Turpretī šai jaukajai rotaļai ir bezgalīgs potenciāls - izdomājam problēmu, pārliecinam cilvēkus par tās nopietnību, un tad varam aktīvi imitēt darbību. Vēl labāk ir tas, ka šādas problēmas ir ļoti viegli risināt, jo rezultātu izmērīt nav iespējams, un tad var nākt klajā ar izdarīto darbu sarakstu. Un stulbas lietas jau notiek tikai Krievijā, jo mūsu ielu pārsaukšanas un pieminekļu demontāžas ir pavisam kas cits. Un esmu gandrīz pārliecināts, ka arī Krievijā kaut kādi margināļi skatās uz Krievijā notiekošo, un domā - kas par absurdu? Tikmēr vairums visdrīzāk arī reāli atbalsta šo cīņu pret rietumu provokācijām. Nez, cik daudz mums ir aklo punktu uz šādām lietām? |
|
zin |
12:55a | "stulbā dzīve" bija laba |
| Monday, December 16th, 2024 | ||
|
zin |
11:58a | lol @ autotranslate: Rullīša antiperspirants dzeltenu un baltu traipu noņemšanai no apģērba |
| Friday, December 13th, 2024 | ||
|
black_data |
6:45p | Tas ir tik jocīgi, ka tev vajag nodzīvot uz šīs zemes... diezgan daudz, precīzi es izskaitīšu pēc nedēļas, lai saprastu, ka tev ir diezgan prikolīgs brālis. Es īsti neatceros, kādas tieši man bija jūtas par faktu, ka viņš tur kaut kur eksistē, bet laikam tur bija kaut kāds aizvainojums, jo viņš bija "kaut kāds tur sīkais", kas absolūti nebija viņa vaina vai izvēle. Bet visu jocīgo nesatikšanos pēdējā laikā var diezgan viegli aizargumentēt prom ar faktu, ka viņš tomēr nedzīvo Latvijā, un iespējas satikties tāpat nav nemaz tik lieliskas. Ir mazliet citādāk ar māsu. Viņa vienmēr ir bijusi līdz manai un gandrīz vai arī līdz viņas pilngadībai, bet nu jau vairākus gadus nav. Tagad nācās viņai rakstīt, ja nu mana māte vēlas apmeklēt bēres. Komunikācija varbūt nebija naidīga, bet diezgan īsa un sausa. Man īsti nav nekāda aizvainojuma pret viņu, lai gan arī nav nekādas vēlmes aktīvi meklēt kontaktu, bet esmu diezgan drošs, ka otrā pusē ir iespaidīgs aizvainojums. Un es nekādi nespēju to uztvert citādāk, ka tā ir viņas pašas izvēle būt aizvainotai. Un tas drošvien ir augstprātīgi tā domāt, bet es domāju viņai ne tikai nav vēlmes, bet arī kapacitātes saprast, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies, un man nav nekādas vēlmes sevi izskaidrot kādam, kuram tas nemaz neinteresē. Man noteikti ir attiecības kurās es vēlos un man būtu pamats emocionāli investēties. |
| Thursday, December 12th, 2024 | ||
|
black_data |
10:41p | Absolūti lieliskā kārtā šovakar spēlējoties ar suni, suns man saskrāpēja seju. Good timing. |
|
black_data |
7:11p | Tad kad viss it kā ir izdarīts, un rīt ir TĀ diena, stresiņš biš ceļās. Es neesmu all over the place kā pirmdien, bet tomēr. |
|
black_data |
4:08p | Es te dienās esmu pavadījis laiku Facebook mazliet vairāk kā parasti, un tā neapšaubāma ir ļoti jocīga vieta. Facebook automātiski piedāvā visādu dīvainu saturu, un viens no dīvainā satura novirzieniem ir filozofiski citāti, un tā apakšžanrs ir Džordana Pītersona fanbojiem tēmēti citāti par cīņu, savaldību, ciešanām un ziedošanos, kas tiek pavadītas ar homoerotiskām ilustrācijām ar onkuļiem ar zobeniem. Un vienam citātam es nez kādēļ pieķēros: "The way of the samurai is to seek death, not to fear ir." Pirmajā brīdī tas šķiet ļoti samuraisks, bet kaut kur fonā mani grauza doma par to, ka kaut kas ar šo citātu nav kārtībā. No pupulārās kultūras mēs, protams, zinām par to, ka samuraji ir veikuši pašnāvības ar mērķi saglabāt godu, bet mēs zinām arī to, ka viņi tomēr bija elitāra līmeņa kareivji, kas prasa daudzus gadus treniņu, un tas kaut kā man nelīmējas kopā ar aktīviem mēģinājumiem atrast nāvi. Man radās doma, ka varbūt kaut kas ir pazudis tulkojumā. Šis citāts ir piedēvēts Miyamoto Musashi, kas laikam ir īsta persona, un Gūgle apgalvo, ka viņš ir nodzīvojis kādus 60 gadus, kas 16., 17. gadsimtam galīgi nav maz, īpaši jau aktīvi meklējot veidus kā nomirt. Mēģināju saprast viņa vispārējo filozofisko nostāju, un neko par aktīvu nāves meklēšanu neatradu. Tā vietā es piefiksēju šādu viņa citātu, kas vairākās vietās tiek piedēvēts viņam: "Fixation is the way to death. Fluidity is the way to life." Kopumā neizskatās, ka viņš ir bijis pro-death. Pagaidām labākā versija, kas man nāk prātā, ir tā, ka šis ir mākslīgā intelekta ģenerēts saturs, jo nu saspamojusi tā konkrētā Facebook lapa pēdējās nedēļas laikā ir diezgan iespaidīgi. Laikam morāle šim visam ir tāda, ka ne tikai nevajag ticēt visādam pseidofilozofiskam saturam internetā, bet arī tas, ka šāda satura kļūs tikai vairāk, un drošvien visi entuziasti, kas šādu saturu laikos, tikai vairos tāda satura automātisku ģenerēšanu. Beigās tur otrā galā pat vairs nebūs ezotēriski vai ciniski noskaņota cilvēka, bet to visu ģenerēs algoritmi. UPD. Tikko noskaidrojās, ka Miyamoto tiešām pieder šis citāts, bet, protams, konteksts tur ir drusku svarīgs. |
| Monday, December 9th, 2024 | ||
|
black_data |
6:14p | God damn! What a day today is! Jay-Z? Nopietni? Pēdējā laikā ir radusies sajūta, ka jo jobnutāk tas izklausās, jo reālāk beigās arī izrādās. |
| Saturday, December 7th, 2024 | ||
|
black_data |
12:20p | Vēl bez vispārējās fiziskās sagatavotības, šobrīd ļoti populāri ir specializētie vingrinājumi. Kaut kur internetos bija arī joks par to, ka astoņdesmitajos un deviņdesmitajot cilvēki cēla akmeņus, un skrēja kalnos līdz spēku izsīkumam, bet tagad, guļot uz paklājiņa, cilā rokas un kājas, un staipa pretestības gumijas. Tikko redzēju video, kur biatloniste trennējas šaut, stāvot uz visādām nestabilām virsmām ar atsvariem - rullīši, bumbas un tādā garā. Es pieņemu, ka ja tas nestrādātu, šādu treniņu nebūtu. Bet tad tas parāda, cik kondicionēti mēs esam un specializāciju. Kā tādas zīlītes, kur katra suga, dzīvojot vienā kokā, bet ir specializējusies uzturēties koka dažādos līmeņos. |
| Thursday, December 5th, 2024 | ||
|
black_data |
5:48p | Carpetman – What Does It Mean To You Mums ir ne tikai Orvils Peks, bet arī paklājvīrs. https://www.youtube.com/watch?v=5FSHSfSn |
|
black_data |
12:39p | Bongo Cat - Numb Dažiem par šausmām es vakar Instagramā atklāju šo. https://www.youtube.com/watch?v=x-gQggvK |
|
black_data |
10:32a | Mana dienišķā izklaide ik pa laikam atmiņā paceļ visādus interesantus faktus, un viens no tiem man lika aizdomāties par šādu lietu. Manai mātei ļoti patika svinēt svētkus. Nekas neparasts - esmu dzirdējis gana daudz stāstu, par entuziastiskām sievām, un neieinteresētiem vīriem. Un manai mātei gribējās svētkus padarīt par ģimeniskiem, iesaistot bērnu un tā. Arī nekā neparasta. Ja es baigi gribētu, es šo visu varētu aizšrinkot līdz viņas pašas bērnības pieredzēm, jeb to trūkuma. Bet tā epizode, ko es atcerējos, bija tā, kur es vēl pēc pusnakts sīpola mizās mēģinu novārīt pēdējās olas, jo manai mātei licies, ka ir nepieciešams nokrāsot deviņdesmit olas, un man jau ir dziļi pohuj, kā tas izskatīsies, un cik procenti no tām saplīsīs vārot. Es šo epizodi atceros arī tāpēc, ka palīgā bija atnācis sencis, kurš parasti ļoti labi mācēja novilkt robežas, un šādos pasākumos piedalījās ļoti nedaudz, bet acī redzot šī aina viņam lika izkāpt no viņa paša komforta zonas. Bet kopumā tas nebija netipiski, ka vecākais bērns tika iesaistīts visādu plānu realizēšanā bez lielas iespējas tos apšaubīt, un tas vecākais bērns biju es. Bla, bla, bla. Jautājums, kuru līdz šim es kaut kā nebiju iedomājies uzdot - a kur bija māte tanī brīdī? Nav tā, ka viņa vienmēr tā darīja, bet arī tas nebija netipiski, ka viņa kā projvads ieradās ar plānu un materiālu, nometa to priekšā, iedeva instrukcija, un kaut kur aizpisa. Un nevarētu teikt, ka viņa pazuda kaut kur dīvānā pie televizora ar cigareti vai avīzi, viņa vienmēr kaut kur aizpisa ar kādu cēlu mērķi. Tas pats sencis - lai gan viņš neizcēlās ar lielu iniciatīvu ikdienas chores, tomēr bija ar normāli apmaksātu darbu, lai nebūtu tāds stragls par dienišķo maizīti, cik nu deviņdesmito sākumā tas vispār bija iespējams. Tagad retrospektīvā man laikam ir jāsecina, ka šī visa smagā vezuma vilkšana bija vairāk balstīta emocionālajos iemeslos, nevis praktiskā nepieciešamībā. Bet tomēr kādu naratīvu tā ir atstājusi manās atmiņās. |
| Wednesday, December 4th, 2024 | ||
|
black_data |
6:59p | Lil Dicky - HAHAHA I LOVE MYSELF Dažas ainiņas no Viļņas. https://www.youtube.com/watch?v=MFvJyhv4 |