11:42a |
Aizdomājos par to, kādēļ dažiem maniem draugiem šķiet, ka alkohols ir Mans Draugs.
Izdomāju pāris variantus: - jamie mani redz tik reti, un lielāko ties tikai tad, kad man ir BEIDZOT brīvs vakars, un gribas bik atpūsties no smagās darba nedēļas, ARĪ palietojot ko grādīgu atslodzei. - jamie vispār neko nesaprot un nespēj domāt plašāk, jeb ieciklējas uz kaut ko, un pie tā arī pieturas, nemaz neaizdomājoties par citiem variantiem/iespējām. - iespējams, ka jamiem ir taisnība, taču es samērā nelabprāt uzturos cilvēku kompānijā, kas man kaut ko norāda ar pirkstu. Tāds sarežģīts raksturiņš. - Alkohols nav mans draugs... es esmu alkohola draugs. - Pie visa ir vainīgi mani draugi, jo viņi visu laiku dzer. - Nevinavataja ja - on sam prishol! - Man ir pārāk liela ģimene, un paiet ilgs laiks, kamēr man izdodas iedzert par katru tās locekli. - Bija uzdevums. Iekapāt ar Arčiju. - ! Esmu pārāk nosvērts un ieslēgts sevī, un tikai alkohola ietekmē(diemžēl) man izdodas kļūt mazliet atvērtākam, drošākam publikā un brīvākam(nesaspringtākam). - Brūss Willis nekad nespēs uzveikt Čaku Norrisu. - ! Džekijam Čanam jau drīz 60! &( |