| 5:31p |
Akadēmiskā brīvība. Te raksts par akadēmisko brīvību. https://www.delfi.lv/898102/versijas/120127035/sanita-osipova-apsaubot-vel-nepabeigtu-petijumu-tiek-slapeta-akademiska-brivibaDaudzas lietas +/-OK, tikai dažas piezīmes. 1) Lutera reformācija jau nu nav nekāds gaišais pagrieziens, protestanti bija/ ir kristiešu radikālais spārns apmēram kā musulmaņiem Taleban, protestanti ir tuvāki reliģiskajam fundamentālismam nekā katoļi, protestanti ir pastrādājuši vismaz tik pat daudz noziegumu kā katoļi, sk. kalvinismu, sk. raganu medības. Konkrēti Luters ir teicis ka "saprāts ir ticības ienaidnieks" (vācu: Vernunft ist der Feind des Glaubens), vajag zināt savu vēsturi un varoņus. 2) Ir amizanti ka tie paši cilvēki kuri kvēli iestājas par akadēmisko brīvību kad ir runa par noteikta veida humanitārajiem pētījumiem ģībst no vārda eigēnika, iestājas par ierobežojošu bioētiku, uzstājas pret dzīvnieku eksperimentiem. Kas viss ir pret akadēmisko brīvību. Viņiem vajadzētu kaut kā tikt skaidrībā - vai viņi ir par akadēmisko brīvību vispār jeb tikai tad kas viņiem draud atņemt finansējumu. |
| 7:20p |
Pētījumi
Viņi tur cepas par pētījumiem. Es pārlasīju to pieteikumu par antidženderismu par ko ir/ bija svēts sašutums iekš telosa.
Tas ir sekojošs, es te iemetīšu:
Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā. ANTI-MOB: The public and literary anti-gender discourse in Latvia/ ANTI-MOB projekta mērķis ir pētīt starptautiskajā antidženderisma diskursa lokālās izpausmes publiskajā telpā un literatūrā, liekot uzsvaru uz nesenajām un gaidāmajām pārmaiņām politikā un ekonomikā. Antidženderisma mobilizācija tiecas atjaunot binārās dzimtes un dzimuma kategorijas, balstoties uz “dabiskajām” dzimumlomām un “dabisko ģimeni” atbilstoši patriarhāliem un maskulinitātes virzītiem pasaules uzskatiem. Šī kustība apvieno citādi nesaistītas grupas – kristiešus, sekulārā konservatīvisma pārstāvjus, labējā spārna aktīvistus un pat “centristus” –, šķietami runājot klusējošā vairākuma, “normālu cilvēku” vārdā. Savu politisko mērķu sasniegšanai un starptautisku tiešsaistes kopienu veidošanai un apspiestu oponentus, šī kustība izmanto plašu diskursa stratēģiju klāstu. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka antidženderisma mobilizācija katrā vietā un laikā izpaužas atšķirīgi, un katrā valstī tiek izmantoti citi diskursa rīki, tādēļ ir būtiski izpētīt antidženderisma mobilizācijas īpatnības Latvijā, kur līdz šim pietrūkst pētījumu par šo tēmu. Pētījuma mērķis ir iegūt zināšanas par antidženderisma pozīcijām un saistīto diskursu gan publiskā telpā, gan literāros tekstos pēdējo desmit gadu griezumā, kā arī veikt gadījumu izpēti par nozīmīgiem mobilizācijas dalībniekiem. Viens no pētījuma svarīgākajiem mērķiem ir veicināt ne vien akadēmisku, bet arī publisku izpratni par saistību par šķietami nodalītiem diskursiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.
Uun tagad iedomājamies šādu pieteikumu:
Dženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā / MOB: The public and literary gender discourse in Latvia / MOB projekta mērķis ir pētīt starptautiskajā dženderisma diskursa lokālās izpausmes publiskajā telpā un literatūrā, liekot uzsvaru uz nesenajām un gaidāmajām pārmaiņām politikā un ekonomikā. Dženderisma mobilizācija tiecas radīt nebinārās dzimtes un dzimuma kategorijas, balstoties uz postmodernismā bāzētajām kultūrmarksisma nostādnēm. Šī kustība apvieno citādi nesaistītas grupas – sociālistus, LGBT, woke subkultūru pārstāvjus, kreisā spārna aktīvistus un pat “centristus” –, šķietami runājot klusējošā vairākuma, “normālu cilvēku” vārdā. Savu politisko mērķu sasniegšanai un starptautisku tiešsaistes kopienu veidošanai un apspiestu oponentus, šī kustība izmanto plašu diskursa stratēģiju klāstu. Iepriekšējie pētījumi liecina, dženderisma mobilizācija katrā vietā un laikā izpaužas atšķirīgi, un katrā valstī tiek izmantoti citi diskursa rīki, tādēļ ir būtiski izpētīt dženderisma mobilizācijas īpatnības Latvijā, kur līdz šim pietrūkst pētījumu par šo tēmu. Pētījuma mērķis ir iegūt zināšanas par dženderisma pozīcijām un saistīto diskursu gan publiskā telpā, gan literāros tekstos pēdējo desmit gadu griezumā, kā arī veikt gadījumu izpēti par nozīmīgiem mobilizācijas dalībniekiem. Viens no pētījuma svarīgākajiem mērķiem ir veicināt ne vien akadēmisku, bet arī publisku izpratni par saistību par šķietami nodalītiem diskursiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.
Interesanti - pret šādu pieteikumu Telosā arī būtu svēts sašutums vai tomēr varbūt stīva stāva sajūsma? Varbūt kāds jau metas rakstīt? |