Borgi ``light`` Izlasīju
Satori diskusiju par pieaugšanu.
Padomāju un sapratu, ka ir (iespējams ir, ņemsim vērā, ka es neesmu speciālists) viena īpatnēja lieta.
Runa ir par ``pieaugšanu`` negatīvā nozīmē, ar ko es saprotu personas brīvības pakāpju skaita samazināšanos, tai pieaugot. Tas ir - indivīds iekļaujas esošajās sociālajās struktūrās bez kritiskas pieejas tām, kļūst par labi dresētu sistēmas elementu, kurš ir apguvis ``spēles noteikumus``, tas ir sociālās un hierarhijas lomas un visu to, kas sākas ar ``tā ir pieņemts...`` un - vairs neapšauba to visu, bet izpilda.
Jautājums ir - kad, kur, kāpēc/ kādā veidā šis process sākas? Varētu domāt, ka galvenokārt pieaugušo diktāta dēļ. Nu un šeit mana versija ir, ka ne tikai un ne galvenokārt. Process sākas vienāda vecuma bērnu, jauniešu grupās - skolās un tml. Viņi paši izveido hierarhiskas uz dominēšanu/ pakļaušanos balstītas sistēmas. Aplaužot cits citu. Lūk un tad, iespējams, ka tie, kuri iekļaujas šajās sistēmās, ātrāk pieaug, apgūst noteikumus un kļūst par augstāk minētajiem elementiem. Tie, kas kaut kādu iekšēju un/ vai ārēju iemeslu dēļ šajās struktūrās neiekļaujas un spēj nostāvēt malā, lielākā mērā saglabā to īpašību kopumu - attieksmi, skatījumu uz pasauli un citiem - kurš, ja ņemam vērā hipotēzi par
neotēnijas evolucionāro lomu, iespējams, vispār bija iemesls mūsu kļūšanai par sapientām būtnēm.
Jā, nav izslēgts, ka šis mehānisms arī ir evolucionāri sens. Ka tā notiek (paš)apmācīšanās dzīvot barā, kas ir orientēta uz baru nevis uz indivīdu. Bet es stipri šaubos, vai tas ir tas, kas mums nepieciešams. Ne viss, kas ir dabisks, ir labs un vajadzīgs.