[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Thursday, August 13th, 2026 | ||
|
ctulhu |
10:47p | Piektā kolonna Kā izskatās reāls ietekmes aģents: https://scholar.google.com/citations?us Pievērsiet uzmanību publikāciju virsrakstiem. Piemēram: Rethinking contemporary schooling in Muslim contexts: An Islamic conceptual framework for reconstructing K-12 education. Nu un citi līdzīgi. Cenšas ieviest islāma izglītības sistēmas elementus UK. Pagātnē persona sastāvējusi organizācijā Hizb ut-Tahrir kura pašreiz UK ir atzīta par teroristisku un par kuru wikipēdijā ir sekojoša informācija: //Hizb ut Tahrir (arābu: حزب التحرير, romanizēts: Ḥizb at-Taḥrīr, tulkojumā: Atbrīvošanas partija, arī HT) ir starptautiska panislāmiska un fundamentālistiska politiska organizācija, kuras mērķis ir atjaunot islāma kalifātu, lai apvienotu visu musulmaņu kopienu un ieviestu šariatu visā pasaulē.//. https://lv.wikipedia.org/wiki/Hizb_ut_T https://www.thetimes.com/uk/education/a Tas tev nav kaut kāds nabaga opus dei ar viņu teenstar. Bet iedomājieties tajā pašā UK vai tml mēģinājumus ieviest valsts skolās katoļu izglītību piemēram. Iekš Linkedin šī pati persona aprakstās kā: Farah Ahmed - Culture and climate justice advocate |
|
ctulhu |
9:41p | Interesants efekts Saules aptumsuma laikā acīmredzot aptumsuma diska mala projicējas uz mākoņiem kuros izveidojas neparastas formas varavīksne. |
|
ctulhu |
8:12p | Konkurss Par psihāko konspirācijas teoriju Piemēri: * Vēja ģeneratori patiesībā nav priekš elektrības ražošanas bet priekš mind control. Ar infraskaņu. Kad vēja nav ģeneratorus izmanto kā motorus un vienalga griež. Vēja parki darbojas kā infraskaņas interferences bloki un veido ar vajadzīgajiem rapportiem modulētas infraskaņas maksimumus vajadzīgajās vietās. Lāpstiņu forma tiek speciāli aprēķināta. Projekts "Shadow Sound" sākotnēji balstīs uz noslēpumainu pamesto kuģu izpēti, sevišķi Bermudu trijstūrī un Sātana jūrā pie Japānas. Kuģi ir apkalpju nav, atrasts ka reizēm jūras viļņošanās rada infraskaņu kura izraisa paniku un visi pārlec pār bortu. Šis princips realizēts vēja parkos. Var izraisīt zemsliekšņa nemierīgumu, sajūtu ka kaut kā trūkst un jāiet iepirkties. * LNB ēka ir karkass platforma aizhorizonta radaram, phased array antennu bloki un nepieciešamā aparatūra līdz brīdim X paslēpta t.s. LNB glabātavā, var tikt ātri uzstādīta uz slīpajiem jumtiem. Ķīnas projekts - lai iegūtu stratēģiskā monitoringa posteni Eiropā. * Pirmā fāze populācijas kontrolei bija pievienot automobiļu degvielai kā antidetonatoru tetraetilsvinu. Bet tas izraisīja blaknes kā paaugstinātu agresivitāti un asociālu uzvedību kotrolējamajā populācijā. Tāpēc piedeva tikai nomainīta pret MTBE kura piemaisījumi daļēji oksidējoties un nonākot atmosfērā rada specifisku infrasarkanā starojuma absorbciju. Projekts "Dark rainbow warrior delta 2". Modificētais izmainītais infrasarkanais saules starojums iedarbojas pa taisno uz epifīzi (zināmu kā trešā acs) veicinot konformismu. Bez tiešās intioksikācijas kā ar TEL tāpēc grūtāk pierādāmi. Blakusefekts - seksuālās orientācijas nobīde, līdz ar ko projekts apstiprināts gan populācijas vadāmībai gan redukcijai. Kā piesegs šim projektam palaista dezinformācija par populācijas kontroli caur avioizsmidzināšanu, t.s. ķīmiskās trases (chemtrails). Jūsu varianti? |
|
putnupr |
11:53a | Tomēr svīres vēl te |
|
hedera |
8:39a | Qué guapísima que eres Pie mana komentāra kādā citā cibā viens seksuāli norūpējies anonīmiķis atstājis man jautājumu: "Atradi sev spāņu pisaku?" Šoreiz linku nelikšu, kā parasti to daru, jo šis vīrišķības un drosmes iemiesojums, pats slēpdamies aiz anonimitātes, mani uzrunā irl vārdā. (Un attiecīgajā cibā, kā skatos, doksētāji ir mīļi gaidīti ciemiņi.) Par savu personisko dzīvi varbūt pastāstīšu citreiz un zem atslēgas. Taču šis izmisušais jautājums man atgādināja par vienu lietu, ko esmu jau labu laiku pamanījusi. Es pazīstu vairākas latvietes, kuras ir vai nu precējušās, vai nopietnās attiecībās ar spāņiem. Arī Spānijas latviešu FB grupās esmu šo pamanījusi - daudzas latvietes ir nopietnās, ilgstošās attiecībās ar spāņiem. Nu, tas jau nekas tāds īpašs mūsdienās. Bet - kur ir visi tie latviešu vīrieši, kuriem ir attiecības ar spānietēm? Nezinu, neesmu nevienu manījusi. Nevienu pašu! Nešaubos, ka speciāli meklējot gan jau var atrast kādu piemēru. Taču pagaidām, cik var spriest pēc maniem paviršajiem novērojumiem, tendence ir graujoša. Jāsecina, ka latvietei "atrast spāņu pisaku" ir elementāri. Bet latvietim "atrast spāņu piseni"? Nez, varētu būt neiespējamā misija. Bet tagad beidzot par būtisko: vakar vēroju pilnu saules aptumsumu. Satriecoša pieredze! |
| Wednesday, August 12th, 2026 | ||
|
putnupr |
4:45p | |
|
jan09 |
1:29p | tid te ir darbs pats Bergu Normunds iesaka: https://www.linkedin.com/jobs/view/4449 "Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA) aicina darbā STARPTAUTISKO PROJEKTU VADĪTĀJU. Meklējam kolēģi, kurš/-a pievienotos LETERA komandai starptautisku projektu īstenošanā, lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju, prasmju attīstību un sadarbību starp uzņēmumiem, izglītības iestādēm un starptautiskajiem partneriem. augstākā izglītība (vēlams inženierzinībās, ekonomikā, vadības zinībās, projektu vadībā vai tiesību zinātnē); konkurētspējīgu atalgojumu EUR 2 000 – 3 600 bruto mēnesī (atkarībā no pieredzes un kompetences." /Latvija var! |
|
putnupr |
10:00a | Svīres prom līdz pavasarim |
| Tuesday, August 11th, 2026 | ||
|
ctulhu |
9:17p | Irāna, svaigi https://wncri.org/2026/08/09/marzieh-na Agrākās slepkavības: https://wncri.org/2026/07/31/july-2 |
|
ctulhu |
7:08p | Stulbas spēles => stulbas balvas Mēģinājumi iracionālos veidos regulēt cilvēku seksualitāti kā vienmēr noved pie smagām sekām: https://jauns.lv/raksts/arzemes/723 Nekā jauna. |
|
jan09 |
11:07a | jnb jautrība nebeidz beigties: https://db.lv/zinas/tehnisko-profes "Latvijas darba tirgū jau ilgstoši jūtams kvalificētu darbinieku trūkums, taču rūpniecībā un vides apsaimniekošanā šī problēma kļūst arvien izteiktāka. 2024. gadā ar dabaszinātnēm, informācijas tehnoloģijām, inženierzinātnēm, ražošanu un būvniecību saistīto programmu absolventi veidoja tikai aptuveni piekto daļu no visu Latvijas augstākās izglītības iestāžu absolventu kopskaita. Uzņēmumiem trūkst ķīmiķu, mehāniķu, inženieru, iekārtu operatoru un citu tehnisko un aroda speciālistu. Tie nav amati, kurus iespējams aizpildīt dažu nedēļu laikā. Darbam nepieciešamas profesionālas zināšanas, praktiska pieredze, precizitāte un ļoti augsta atbildības sajūta. Uzņēmumi var ieguldīt modernās iekārtās, automatizācijā un ražošanas efektivitātē, taču arī vismodernākajām tehnoloģijām nepieciešami cilvēki, kuri spēj tās vadīt, uzraudzīt un pilnveidot. Automatizācija neatceļ vajadzību pēc tehnisko profesiju speciālistiem. Gluži pretēji, tā palielina prasības pret viņu zināšanām. Darbiniekam jāspēj analizēt procesus, pieņemt atbildīgus lēmumus un reaģēt nestandarta situācijās. Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz 2030. gadam darbaspēka iztrūkums ar profesionālo vidējo izglītību var sasniegt aptuveni 45,7 tūkstošus, īpaši inženierzinātņu un ražošanas jomās. Tas nozīmē, ka trūkums skars ne vien augstākās kvalifikācijas speciālistus, bet arī mehāniķus, iekārtu operatorus un citus aroda profesionāļus, bez kuriem rūpnieciskie procesi nevar darboties." / jau trešo gadu desmitu laika dzirnas maļ, un dziesma par speciālistu trūkumu nebeidz beigties... // savukārt algas nozarēs kā neceļas, tā neceļas (tb ceļas, bet zem inflācijas līmeņa)... /// īpaši iepriecina teiktais par iekārtu operatoru trūkumu - mosh vnk vajag apmācīt? savulaik tā mēdza darīt, pie tam mēdza apmācīt ne tikai uz vietas, bet sūtīja ārpus LV, ja bija nepieciešams. //// LV nav vientuļa savā dziesmā, es UK dzirdu to pašu dziesmu, tikai angliski, un tieši tāpat nejūtu algu pieaugumu virs inflācijas līmeņa. |
| Monday, August 10th, 2026 | ||
|
alefs |
11:33a | Pēc visa, ko viņš ir sacījis un darījis, klausīties Kasparu Dimiteru ir diezgan heavy metal, bet šis ir tik lielisks, ka es nevaru un lieku uz repeat. Gustava Frēdinga fantastiski spilgtā ainiņa ar tumšo slāni, Knuta Skujenieka atdzejojums (kaut vai tas moments, kur viņa tekstā dzejoļa varone ir nevis "trakā", bet "aplamā"), un lipīga melodija. Un vēl man ir jādomā par to, ka dzejoļa varone droši vien ir saistīta ar kādu reālu personu, šīs personas jau sen vairs nav, bet ideja par šo personu ir nemirstīga. |
| Sunday, August 9th, 2026 | ||
|
ctulhu |
11:32p | Diferencēti nodokļi Te cilvēks pamato diferencētos nodokļus http://klab.lv/users/extranjero/419 Man šķiet ka pasākumu var vēl precizēt: Neaplikt ar augstiem nodokļiem jebkurus biznesus un kapitālus bet tikai tos biznesus un kapitālus/ to īpašniekus kuri nav derīgi zinātniski tehniskajam progresam. Piemērs: Tu esi miljonārs - privātu klīniku īpašnieks => tev nepaaugstina nodokļus. Tu esi miljonārs - kazino īpašnieks => tev paaugstina nodokļus. Katram biznesam piemērojam derīguma koeficientu - augstāks derīguma koeficients => zemāki nodokļi. Pamatojums: 1) Derīgu biznesu veicināšana, kaitīgu bremzēšana => selekcija. 2) Resursu un varas koncentrācijas saglabāšana un veicināšana ja mērķis ir labs. Labs definējas kā ZTP veicinošs. |
|
jan09 |
6:31p | kii 2 kādas istabas izmaksas 2 ts viesistaba visu nost līdz ķieģelim un tīrai smiltij builder skip, oļi un smiltis, kustošo sienas ķieģeļu mūrējuma ķīmiska striprināšana, jauns bay window uz ielas pusi, nosiltināts jumtiņš, līmēta koka palodze, flīzēta krāsns vieta, skursteņs plāksne, metāla skursteņa caurule (vēl nav ielikta, gaida rindā), skaņas izolācija griestiem, finieris un ģipškartons, hardwall apmetums un multifinish sienām, izolācijas plāksnes zem grīdas, jaunas brusas, finieris un grīdas dēļi, grīdlīstes, iekšējās durvis ar aplodu, 3kārtējais vertikālais radiators un kapara caurules, papildus kontakti un mainīta gaismas slēdža pozīcija, sienas / grīdu slīpmašīna ar ripām, krāsa / laka, krāsnsveida elektriskais sildītājs, sīkumi. pieraksti nav pa rokai, bet domāju, ka iekļāvās 5k naudās, ieskaitot apmetēju. vēl jāiebūvē mantu krātuve zem grīdas un jāpabeidz nišu mēbeles (nestandarta izmēri, donori atviktņu blokiem ir iepirkti, priede). |
|
jan09 |
5:02p | kii kādas istabas izmaksas: ts ēdamistaba, ar izeju uz dārzu: - 6m3 konteiners, kurā sametās vecās durvis, izraktā zeme, zem grīdas esošie celtniecības materiāli, apmetums uc - 350,- - brusas uc materiāli mantu glabātuvei dārzā - 150,- - 1m3 ar oļiem un 1m3 ar smilti ar piegādi - 150,- - bīdāmās durvis uz dārzu, PVC - 900,- - lietoti imperiālie ķieģeļi durvju ailei un krāsns ailes atjaunošanai - 150,- - krāsns ailes flīzes / līme / skursteņa plāksne - 250,- - kaļķa mūrjava - 200,- - vate skaņas izolācijai, 5mm finieris griestiem - 100,- - skaņu izolējoša ģipškartona loksnes griestiem - 150,- - kapara caurules, lodējamās kapara pārejas, trīskāršais vertikālais radiators, deglis, gāze - 500,- - duvju aploda un durvis uz māju - 100,- - kaļķa java / apmetums - 150,- - izolācijas loksnes grīdai / vīna pagrabam - 150,- - saplāksnis "melnajai" grīdai - 200 - saplāksnis "pagaidu grīdai - 75,- - brusas grīdai un grīdas dēļi ar piegādi - 550,- - hardvall apmetums un multifinish špakteļmasa - 600,- - apmetēja darbs (8 dienas, cash deal) - 1320,- - krāsa sienām / laka grīdai - 100,- - malkas krāsns / skursteņa metāla caurule - 750,- - eņģes, atslēgas pagrabam, grīdas līstes - 150,- - kārbas kontaktiem, kontakti (8x dubultie), kabelis, slēdzis - 150,- - degviela materiālu transportēšanai, daži instrumenti, cementa bloki, skrūves, sīkumi, utt - 500,- kopā - 7695,- (un tas bez agrāk piesauktā 6.4k beigu fāzes (apmetums, flīzes, pamatne grīdai) piedāvājuma), un neskaitot visus instrumentus, ka jau bija, un ģimenes laiku un darbu. izplēsās viss līdz ķieģelim un tīrām smiltīm istabā un dārza pusē. ir līdzīgi pieraksti arī par citām istabām un garāžu (nonesās vecā, uzcēlās jauna). vēl priekšā mājas šuvošana, coal shed pārbuve par utility room / downstairs tualeti, jauna veranda / nojume dārza pusē, noliktava zem trepēm, koridora grīda, virtuves uzlabojumi... /un cik jums izmaksā remonti? //aizmirsu mēbeles - 900mm oša virsma, zem virsmas 2x saldētavas un skapīši, nišā iebūvēts ledusskais un skapīši, nišā iebūvēts ofisa darba stūrītis (dock station, monitors, printeris) un skapīši, nišu izmēri pagaidām nezināmi, jo apmetējs vēl strādā. |
|
jan09 |
12:07p | ppp pārdomas par prezentāciju palūdza mani piedalīties kāds pārtikas piedevu tīkla pārstāvju rīkotajā prezentācijā kā vienam no "masu skatu" nodrošinātājiem. paņēmu līdz kokteili ar domu pasēdēt maliņā. uzstājās pārstāve no LV ar slavenu uzvārdu. prezentācija uzrunāja, tiki jaukti termini, cēloņi ar sekām utt. skaļākie momenti: - tika piesaukts mūsdienu pārtikas "tukšums", salīdzinot ar pārtiku, ražotu pirms gadiem 75-125, kas sen nav noslēpums, uzvar lētākais piedāvājums, augseka, papuves, kūtsmēsli ir ekskluzīvi mūsdienās, ne visi var atļauties "organisku" pārtiku, un ne visur tāda ir pieejama, - galvenā runātāja neatšķir CO2 no automašīnu izmešiem / pilsētas "smoga", nav dzirdējusi par CO2 lomu augu fotosintēzē un augļu / dārzeņu ražībā, - tā pati, pie izbraukātas puspasaules, pēc ārstu ieteikumiem un pašas novērojumiem, ka bērnam ir labāk dzīvot no LV atšķirīgā klimatā, pat neapsver iespēju mainīt valsti, bet gan uzsēdina bērnu uz konkrētām pārtikas piedevām, - nesaprot, kā strādā sertifikācijas un "kvalitātes" atzinumi reālajā ražošanā (kas gan ir normāli, cibā arī ir viltotu un slēptu pētījumu atbalstītāji), - sieviete, kas regulāri strādā padsmit stundas dienā bez brīvdienām, nelieto cūkgaļu, un ir bez partnera, sūdzas par stresu un problēmām, - kkas, ko piemirsu, jo nepierakstīju un tā īsti nap1s. /pie tam, dotās pārtikas piedevas, nav ne labākas, ne sliktākas par citām, un pārtikas piedevas kā tādas ir pat ļoti ieteicamas, no kādiem 2-4 ražotājiem var izveidot savu piedevu izlasi, pa saujai vai 2ām dienā ;) |
|
jan09 |
6:32a | cc cic citaac: Kad tika paziņots, ka trīs gadu laikā par 180 000 eiro tiks veikts brūno lāču monitorings, daudzi skeptiķi jautāja: "Vai tas tiešām ir nepieciešams?" Šāds jautājums, protams, apliecina pilnīgu neizpratni par modernu valsts pārvaldi. Ja valsts jau analizē lāču matus, ekskrementus un DNS, tad loģisks nākamais solis ir paplašināt monitoringu arī līdz cilvēkiem. Zinātnei taču jāattīstās. Tādēļ Dabas psiholoģiskās noturības un antropoloģisko procesu darba grupa jau gatavo nākamo Eiropas fondu projektu – "Cilvēka baiļu bioloģisko marķieru monitorings līdzāspastāvēšanas uzlabošanai ar lielajiem plēsējiem." Plānotais budžets – pieticīgi 2,8 miljoni eiro. Projektā paredzēts ievākt cilvēku DNS saturošus paraugus vietās, kur pirms dažām minūtēm novērots lācis. Paraugu analīzes ļaus ar līdz šim nebijušu precizitāti noteikt: = cik metrus no mājas lācis atradies; - cik ātri sēņotājs skrējis; - cik pēkšņi ogotājs sapratis, ka melnais pleķis krūmos nav celms; - vai konkrētā situācija atbilst "vieglas satraukuma", "izteiktas panikas" vai "pilnīgas dabiskās izlādes" klasifikācijai. Speciālisti skaidro, ka cilvēka ekskrementu bioķīmiskā analīze ļaus izstrādāt jaunu matemātisku modeli. Jo lielāks adrenalīna līmenis, jo tuvāk, visticamāk, atradies lācis. Ja analīzes uzrādīs īpaši augstu stresa koncentrāciju, eksperti secinās, ka lācis nav atradies mežā.. Viņš jau stāvējis pagalmā. Savukārt, ja paraugs saturēs arī aveņu sēkliņas, tas nozīmēs, ka incidents noticis ogošanas laikā. Ja atradīs baraviku sporas, secinājums būs viennozīmīgs – pilsonis pirms sastapšanās vēl bija optimistiski noskaņots. Lai nodrošinātu datu kvalitāti, katram Latvijas iedzīvotājam tiks izveidota mobilā lietotne "Lācis+". Tās uzdevums būs nospiest sarkano pogu pirmajās trīs sekundēs pēc lāča pamanīšanas. Ja tas nebūs iespējams objektīvu fizioloģisku iemeslu dēļ, lietotne automātiski nosūtīs koordinātas laboratorijai. Projektā paredzēta arī jauna profesija – sertificēts baiļu biomateriālu koordinators, kurš izbrauks uz notikuma vietu, nomērīs attālumu līdz tuvākajam celmam, intervēs aculieciniekus un sastādīs "Psiholoģiskās izlādes aktu Nr. 17-L". Lauku iedzīvotāji gan pagaidām nesaprot, kāpēc tas viss nepieciešams. Viņi joprojām uzskata, ka, ieraugot lāci, visefektīvākā monitoringa metode ir viena īsa frāze: — "Mūc!" Tomēr tā ir novecojusi pieeja. Mūsdienu Eiropā vispirms tiek veikts monitorings, tad izstrādāta metodika, pēc tam izveidota starpinstitucionāla darba grupa, seko ietekmes izvērtējums, sabiedriskā apspriešana, pilotprojekts, starptautiska konference un visbeidzot secinājums, ka cilvēks tiešām bija nobijies. Toties tagad tas būs zinātniski pierādīts. Iespējams, jau nākamajā iepirkumā tiks finansēts vēl viens būtisks pētījums – vai lācis pēc sastapšanās ar cilvēku nav piedzīvojis līdzīgas emocijas. Jo arī viņa viedoklim bioloģiskajā daudzveidībā ir nozīme. (c) RK no FB |
|
ctulhu |
12:04a | ai bailes bailes ai naaaaves bailes bija tāda dziesmiņa. Paskatīsimies, no kā tad mums labticīgie pilsoņi baidās. http://klab.lv/users/jan09/565354.h Tātad kas mums tur ir: • biometriskā kontrole / digital ID + CBDC + skaidras naudas izskaušana + sociālā reitinga sistēmas = totāla sabiedrības paklausība un uzvedības kontrole Kopš es pēdējo reizi skatījos visādi cashless projekti tiešām tika no kreisajiem bīdīti bet saasinoties ģeopolitiskajai situācijai ir atmesti. Nu un ja mēs neuztaisam galēju totalitārismu, cilvēki vienalga uzkrās materiālas vērtības. Sociālā reitinga sistēmas mēģina ķīnieši un viņiem pārāk labi neiet, savukārt visādi ES personas datu aizsardzības mehānismi ir kāreiz tāpēc lai šāda novērošanas sabiedrība neiestātos. • maksimāla vakcinācija / sterilizācija + medicīnas un farmācijas totalitārisms = depopulācijas ātruma un ģeogrāfijas kontrole Cilvēks uzkrītoši nesaprot kā strādā vakcīnas un priekš kam tās ir, savukārt kā tehniski realizēt masu sterilizāciju tā lai neviens to nepamana ir labs jautājums, ir pāris iespēju kā to var izdarīt vispār bet atslēgvārds ir nepamanīti, visi prot ņemt paraugus un lietot LC-MS un tml metodes. • perversiju propaganda + sabiedrības pamatstruktūras sagraušana + sabiedrības atomizācija = dzimstības samazināšana depopulācijas labad Pretī liekam artifical uterus veida projektus. • klimata afēra + deindustrializācija + kapitāla hiperkoncentrācija = vidusšķiras likvidācija Deindustrializācija būtu zāģēt zaru uz kura paši sēž, neviena oligarhija nav TIK stulba + ja nevēlamies dedzināt ogļūdeņražus, būvējam AES, atkal jau sen zināma lieta. • izglītības degradācija + zinātnes prostituēšana + mediju kontrole un soctīklu cenzūra = informācijas un naratīvu kontrole Ir labi zināms no vēstures ka šis noved pie attiecīgās sabiedrības kolapsa. Atkal - nav jēgas. Nu un visbeidzot labam konspirologam ir jābūt vismaz labai iztēlei, šite es redzu iztēles trūkumu. Mājasdarbs šādam labticīgam pilsonim varētu būt padomāt par to kā pārvēršas sabiedrība ja MU tehnoloģiju dēļ apstājas paaudžu nomaiņa un dzīvošanai derīgas kļūst visādas līdz šim nederīgas vides, dziļais kosmoss, asteroīdi, arī starpzvaigžņu telpa. Ja ķermenis ir tā kā tagad apģērbs vai transports - indivīds uzvelk kādu vajag. |
| Saturday, August 8th, 2026 | ||
|
jan09 |
9:40p | muahaha izrādās, ka tāds tips kā extran.huj.eļķis neta plašumos mēdz cilvēkus baidīt ar banu, par BBC ziņu šērošanu, smieklīgi redzēt screenshot, muahaha, idiots |
|
jan09 |
9:22p | cc citaac no FB Globālo izaicinājumu krustugunīs: Sarkanās līnijas jeb izvēlies savu likvidatoru Globālās oligarhijas realizētā lieko ēdāju utilizācija un totalitāras kastu sistēmas izveide ietver sekojošus uzdevumus: • biometriskā kontrole / digital ID + CBDC + skaidras naudas izskaušana + sociālā reitinga sistēmas = totāla sabiedrības paklausība un uzvedības kontrole • maksimāla vakcinācija / sterilizācija + medicīnas un farmācijas totalitārisms = depopulācijas ātruma un ģeogrāfijas kontrole • perversiju propaganda + sabiedrības pamatstruktūras sagraušana + sabiedrības atomizācija = dzimstības samazināšana depopulācijas labad • klimata afēra + deindustrializācija + kapitāla hiperkoncentrācija = vidusšķiras likvidācija • izglītības degradācija + zinātnes prostituēšana + mediju kontrole un soctīklu cenzūra = informācijas un naratīvu kontrole • pārtikas un ūdens krīze = absolūtas sociālās kontroles mehānisms • reģionālu militāru konfliktu izraisīšana un veicināšana = depopulācija un naratīvu kontrole, horizontāla vardarbība bez apdraudējuma globālajai oligarhijai Globālo izaicinājumu krustugunīs: Algoritms 2030-2050: scenārijs bez klimata afēras intensifikācijas un bez kontinentāla mēroga kara Eiropā, Valūtu, parādu un finanšu instrumentu piramīdu dekonstrukcija, sociālo spilvenu likvidācija, mākslīgā intelekta provocēts bezdarbs, Ekonomikas, labklājības un sabiedrības dezintegrācija un kolapss, Bads, haoss, vardarbība, lokalizēti, rasistiski pilsoņu kari, Digital ID, CBDC, universālais pamatienākums kā "līdzcietīgi risinājumi", Sociālais reitings, totāla kontrole, pilnīga paklausība, Netraucēta, režisēta, 90% planētas depopulācija ar klimatisko un bioloģisko ieroču palīdzību, Kastu sistēmas pakāpeniska izveide: transhumānisma skartie planētas īpašnieki un minimāli nepieciešamais tehniskais, apkalpojošais, dārzeņveida personāls. /Algoritms ietver virkni alternatīvu scenāriju un neskaitāmus apakšscenārijus - tie visi ved uz vienu mērķi, Vairums izpildītāju neredz kopbildi, neapzinās savu marionetes statusu, tiek izmantoti un utilizēti, Apzināti radot apstākļus, tiek aktivizēta apstākļu loģika, bet tā, kā zināms, ir stiprāka par nodomu loģiku. //tur FB pie autora ir vēl, meklētājs atradīs, ja kādu interesē. |
|
ctulhu |
8:06a | Vēl par akustisko piesārņojumu. Cilvēki te sc ierakstos un citur izsaka neapmierinātību ar autotransporta radīto troksni. Kas ir diezgan jocīgi ņemot vērā ka 1) autotransports kļūst aizvien klusāks dzinēju uzlabošanās dēļ un 2) galvenais akustiskā piesārņojuma avots ir skaļa mūzika https://naktsmierurigai.org/2023/07/1 |
|
ctulhu |
2:12a | Gari, krieviski. Palestīnas atbalstītājiem. Я здесь. По крайней мере, так это выглядит для живых. Но внутри часы остановились. Часть меня осталась в ловушке между стальными контейнерами, запахом и оглушающей тишиной Бейт Шура. С того дня я хожу по этому миру как тень человека, которым я был раньше — пытаясь вернуться, но не находя пути назад. Сейчас я стою здесь, у стены ангара. Я вижу их - живых. Они ходят в белых защитных комбинезонах, похожие на космонавтов, высадившихся на мертвой планете. Я слышу гул рефрижераторов. Этот звук я узнаю из тысячи. Глухой, монотонный рокот генераторов «Thermo King». Они работают на износ, чтобы холод не выпускал этот запах наружу. Но запах хитрее. Он проходит сквозь металл, сквозь фильтры масок, сквозь кожу. Добро пожаловать в Механе Шура. База военного раввината. До 7 октября здесь было тихо. Сюда привозили погибших солдат - одного , двух в год. С уважением. В тишине. Но потом мир перевернулся. Я помню первый день. Грузовики. Не военные хаммеры , а обычные фуры, рефрижераторы для супермаркетов, грузовики с курами. Они стояли в очереди. Из них текла жидкость. На асфальте оставались темные, жирные лужи. Мы сыпали на них песок, чтобы не поскользнуться. Поскользнуться на человеке — это страшно. Места катастрофически не хватало. Контейнеры поставили не на плацу - там было бы слишком заметно. Их нагромоздили в дальней части базы, плотным кольцом вокруг здания, где мы проводили осмотры. Целый город из железа. И там, спустя неделю, началась физика, с которой мы не могли спорить. Рефрижераторы держали плюс четыре градуса. Не минус. Этого хватало для продуктов, но не для того, что лежало внутри неделями. Тела начали «отпускать». Они размораживались. Начался ад, о котором не пишут в газетах. Жидкость. Она была везде. Тела, которые мы не успевали проверить, лежали в коридорах на каталках, в ожидании очереди. Из мешков на пол капало, текло, лилось. Образовывались целые тяжелые, маслянистые лужи. Нельзя было пройти даже в туалет, чтобы не наступить в то, что еще вчера было человеком. Ты идёшь по коридору, и под ногами хлюпает. Эта жижа вытекала из здания по желобам, по порогам, на улицу. Она пропитывала землю вокруг ангара. На выходе асфальт и грунт были черными и влажными, будто прошел сильный ливень. Но небо было чистым. Это был не дождь. Это были они. Иногда мне казалось, что я иду домой по колено в этой жидкости. Обувь пришлось выбросить - подошвы впитали смерть, и ни одна хлорка это не брала. Вы думаете, ад - это огонь? Нет. Ад - это белые мешки. Тысячи белых пакетов, сваленных в контейнерах. Я — криминалист. Моя работа - факты. Отпечатки, генетика, зубные карты. До 7 октября я верил, что наука может объяснить всё. Что у смерти есть порядок. Но здесь порядка не было. Нас поставили на опознание. Мы не были готовы. Никто не был готов. В комнате стояли столы из нержавейки. Холодно. Свет ламп - стерильный, безжалостный. Это были не специальные мешки для трупов с молниями. У страны не было столько мешков. Это были просто огромные, плотные белые пакеты, как для мусора. Их горловины были намертво стянуты пластиковыми хомутами . Развязать или расстегнуть их было невозможно. Мы просто резали их. Вспарывали плотный пластик ножами. Звук ножа, режущего натянутый полиэтилен, стал звуком нашего кошмара. Иногда там был человек. Иногда - часть. Иногда - просто уголь. Маленький, размером с куклу, уголек. Когда мы разрезали эти пакеты, на нас не просто смотрели мертвые. На нас вываливалась реальность. Разложившиеся внутренности, части тел, месиво. Человек превращался в биомассу, в мусор. Ты смотришь на эту кашу и ловишь себя на дикой, парализующей мысли: «Я тоже такой. Внутри меня тоже просто слякоть, которая вытечет через неделю». Это осознание собственной ничтожности перед гниением ломало сильнее, чем вид смерти. - Это ребенок? - спросил меня Йони в первый день. Йони - здоровый мужик, волонтёр ЗАКА, владелец пекарни. У нас не было ни томографов, ни рентгена, чтобы просветить этот черный комок. Я наклонился ближе. ЗАКА, собирая тела, клали в пакет всё, что находили рядом: землю, осколки, вещи. Среди пепла и костей лежал оплавленный, деформированный предмет. Я узнал его по остаткам яркого цвета. Это была игрушечная машинка. Или то, что от нее осталось. -Да, -выдавил я, чувствуя, как к горлу подступает тошнота. - Видишь машинку? Мы не плакали. Там нельзя плакать. Слезы затуманивают защитные очки, а если ты снимешь очки - запах выжжет тебе глаза. Запах сладковатый, тяжелый, с привкусом железа и паленой резины. Мы работали сменами по 12-14 часов. Выйти из этой зоны было нельзя. Мы мазали под носом «Викс», густо, до жжения. Мы жевали мятную жвачку, пачками, пока челюсти не сводило. Но к обеду вкус бутерброда был вкусом смерти. Ты берешь еду, потому что надо поесть, чтобы не упасть, и чувствуешь этот вкус во рту. Ты не мог выбраться из этого ада, вся еда, все рецепторы -всё было в этом запахе. Самое страшное было не увидеть тело. Самое страшное было увидеть деталь. Накрашенный ноготь. Татуировку с бабочкой. Обручальное кольцо на пальце, который лежал отдельно от руки. Это выбивало воздух из легких. Это была чья-то любовь, чья-то мама, чья-то дочь, которая еще вчера выбирала лак для ногтей. А сегодня я пытаюсь сопоставить ДНК, чтобы её могли похоронить. Спрятаться было негде. Мы пытались защититься, называя это «биоматериалом». Но фоном работали израильские новости. Там показывали лица. Живые, улыбающиеся. Родители плакали в камеру, рассказывая про своих детей. И вдруг та каша, которую ты только что проверял, превращалась в личность. Ты понимал: этот фрагмент - это та самая девочка, которая любила танцевать. Ты не мог убежать. Днем ты видел месиво, а вечером узнавал их души. Мы работали бригадой. Это был единый конвейер, где каждый выполнял свою функцию: двое вскрывали и разбирали содержимое пакета, один фотографировал, следователь писал протокол. Рядом всегда были волонтеры ЗАКА, собирающие останки. Я, как криминалист, имел право брать только тот материал, к которому был свободный доступ. Но этого часто было недостаточно. Поэтому рядом, у того же стола, работали патологоанатомы. Именно они срезали ногтевые пластины. Если тело было сильно обожжено - они делали разрез до кости, чтобы достать уцелевшую мышцу. А когда тело превращалось в сплошной, обугленный комок, и взять пробу было неоткуда, они брали пилу. Они пилили кость прямо здесь, на расстоянии вытянутой руки от меня, чтобы добраться до костного мозга. Скрежет пилы и запах горелой костной пыли. Я смотрел на это и понимал: вот предел моей профессии. Это то, что они сделали с человеком. Я возвращался домой поздно ночью. Снимал одежду в подъезде, складывал в пакет, выбрасывал в баки. Мылся кипятком. Тер кожу мочалкой до красных полос, до крови. Но запах был не на коже. Он был внутри носоглотки. Моя жена, Анат, пыталась обнять меня. Я отстранялся. Я чувствовал себя заразным. Как будто смерть - это вирус, и я могу передать его ей и детям. Тела стояли перед глазами, они были абсолютно везде, даже в моей спальне. - Что там, Дани? - спрашивала она тихо. - Работаем, - отвечал я. Вы спрашиваете, когда я сломался? Не тогда, когда я увидел младенца без головы. Профессионал во мне поставил блок: «Это биоматериал. Работай». Я сломался позже. Прошла неделя, может, две. Самая тяжелая работа была в разгаре. Мы работали на пределе, пытаясь найти хоть что-то, за что можно зацепиться для опознания, потому что от многих остались только обугленные фрагменты. Я вернулся домой, чтобы поспать хоть три часа. Включил новости. Я думал, мир плачет вместе с нами. Я думал, мир в ужасе. Но на экране я увидел Лондон. Париж. Нью-Йорк. Толпы людей. Тысячи. Они несли плакаты. На них не было написано «Соболезнуем». На них было написано «Остановите геноцид», «Свободу Палестине», «Сопротивление оправдано». Я смотрел на эти чистые, красивые лица студентов, активистов, правозащитников. Они кричали в мегафоны. Они улыбались. А у меня под ногтями, несмотря на перчатки, всё ещё была въевшаяся копоть от семьи из Кфар-Азы. В тот момент что-то во мне оборвалось. Мы там, в Шуре, дышали смертью, ходили по трупной жидкости, чтобы доказать, что эти люди жили. Мы собирали доказательства абсолютного, библейского зла. А мир говорил нам: «Вы лжете. А если не лжете, то вы это заслужили». В интернете писали, что мы сами сожгли своих детей. Что изнасилований не было. Я хотел взять этих студентов из Гарварда за шкирку и притащить в Шуру. В сектор 4. Я хотел ткнуть их носами в тот мешок, где лежала женщина с проволокой на руках и раздвинутыми ногами, таз которой был раздроблен от насилия перед тем, как ей выстрелили в лицо. Я хотел ткнуть их в мешок с девочкой-подростком, на гениталии которой выплеснули кислоту. Я хотел спросить их: «Это сопротивление? Это борьба за свободу?» Я видел, как мир, который клялся «Никогда больше», вдруг сказал: «Ну, это зависит от контекста». Оказалось, что евреев можно сжигать, если у тебя есть правильный лозунг. Оказалось, что если жертва - еврей, то он сам виноват. Он «оккупант» в своем доме, в своей кровати, на музыкальном фестивале. Это ломало меня сильнее, чем вид тел. Предательство мира. Одиночество. Мы здесь собирали своих детей по кусочкам пинцетами, а мир называл нас убийцами. Посттравма не приходит сразу. Она подкрадывается. Сначала пропал сон. Я закрывал глаза и видел вспышки: лица, раны, пакеты. Слышал шуршание пластика. Хруст разрезаемого пакета. Этот звук стал громче голоса моих детей. А потом начинался скрежет. Потом пришли запахи. Я пошел с семьей в парк на День Независимости. Кто-то жарил мясо на мангале. Запах жареной плоти. Меня вырвало прямо на газон. Я упал на колени, закрывая голову руками, крича: «Не надо, не жгите их!». Люди смотрели. Анат плакала. Я понял, что я больше не здесь. Я всё ещё там, в контейнере. Я пошел к врачу. В больничной кассе сказали - очередь три месяца. Я не мог ждать. Я пошел к частному психиатру. Дорогому, в чистом уютном кабинете. Он послушал меня и сказал своим спокойным голосом: - Вам нужно проработать эту травму. В этот момент мне захотелось рассмеяться безумным смехом. Проработать? Как «проработать» то, что я видел семью, связанную вместе проволокой и сожженную заживо? Как проработать знание о том, что человек превращается в мусор, в кашу, и что мир одобряет того зверя, который это сделал? Это не «травма», доктор. Это знание. И никакие таблетки его не сотрут. Я перестал спать. Я смотрел на своих детей и видел их мертвыми. Я гладил дочь по голове и чувствовал под пальцами пробитый череп. Я стал опасен для них. В тот день я снова открыл новости. Женщины из ООН сказали, что нет доказательств насилия. Нет доказательств. Я вспомнил тело девушки под номером 3042. Её разорванное белье. Её глаза, открытые, застывшие в немом крике, полном такого ужаса, который не сыграть ни в одном кино. «Нет доказательств». Что-то щелкнуло во мне. Как перегоревшая лампочка. Я понял, что не могу жить в мире, где зло называют добром. Где убийцам аплодируют на площадях, а жертв обвиняют в геноциде за то, что они посмели выжить и дать сдачи. Я написал записку. Короткую. «Я люблю вас. Но я не могу выключить этот запах. Простите, что я слаб. Мир сошел с ума, и я выхожу на этой остановке». Но я не отправил её. Я не нажал на курок. Это было бы слишком просто. Вместо этого я просто... остановился.. Теперь я здесь. Тень в Бейт Шура. Я вижу моих коллег. У них трясутся руки, как тряслись у меня. Я вижу резервистов, которые возвращаются из Газы. У них пустые глаза - «взгляд на две тысячи ярдов». Они видели то же, что и я. Они видели туннели, где держали наших детей. Они видели дома, набитые оружием и «Майн Кампф» в детских комнатах. А потом они возвращаются домой, открывают интернет и читают, что они - военные преступники. Что они совершают геноцид. Вы, там, в Европе, в Америке. Вы, надевшие куфии вместо шарфов. Вы хоть понимаете, что вы наделали? Вы не просто поддержали террор. Вы убили веру в человечество у тех, кто разгребал этот ад руками. Вы убили меня. Не пуля, не ракета. Меня убило ваше равнодушие и ваше лицемерие. Ваше «Да, но...». Послушайте меня. Того человека, которым я был, больше нет. Мне нечего терять. Зло не останавливается на границах. То, что мы увидели в Шуре - ту жижу, в которую превратили людей, - это то, что они хотят сделать с вами. С каждым «неверным». С каждым, кто живет свободно. Мы - щит. Мы приняли удар. Мы умираем от пуль и от тоски, от того, что сердце не выдерживает этой боли. А вы стоите на площадях и плюете нам в спину. Посмотрите в зеркало. Кого вы там видите? Потому что я, глядя отсюда, из тьмы Бейт Шуры, вижу, как ваша тьма подступает к вам. И когда она придет за вами - а она придет, - некому будет вас защитить. Мы кончились в коридорах Бейт Шуры, пытаясь доказать вам, что мы тоже люди. Тишина. Только гул рефрижераторов. И запах. Запах правды, которую вы отказались узнать. Алони Элинель |
|
putnupr |
12:21a | Gandrīz visu mūžu esam pieaugušie, bet visu laiku domājam vai atceramies bērnību |
| Friday, August 7th, 2026 | ||
|
jan09 |
10:05a | rs rudenīgas sajūtas: - ziemas kvieši nokulti, rugāji vien rēgojas, - "agrie ganu rīti" sākas ar krēslu, un navigācija ar "nakts" režīmu, un tuvās gaismas vairs nav tikai uzmanības pievēršanai, - pīlādži nogatavojošies, laiks vīnam. |
|
putnupr |
9:15a | Pirms 20 gadiem vakar rakstu šādi: "Augusts 6., 2006 13:05 beigās visi domā, ka es domāju tieši par viņu. bija labi. tur bija labi, un tur arī bija labi. gan tur, kur indīgas ogas pie mikrofona, gan tur, kur uz melnās grīdas izkaisītas rozes un pie sienām eņģeļi. galvā zvārgulētāji, viena plate tiek nomainīta ar nākamo. un tā ik pa laikam. sāļais vējš matos iesējies, izmazgāt žēl. tikai žēl, ka ar netīriem matiem var sasmērēt debesis. es nedomāju par tevi, arī par tevi nē. esmu miegā" |