no visas Krēslas mana mīļākā aina ir, kur New Moonā Edvards ir pametis Bellu tikko kā un viņa sēž savā istabā, sāk skanēt Lykke Li - Possibility un viņa nekustīgi sēž, un blenž ārā pa logu kaut kādu pusgadu. Kad es to lasīju grāmatā, es visu vakaru raudāju bez apstājas.
Tās sāpes ir dievīgas.
Tās sāpes ir dievīgas.
Mūzika: Lykke Li - Possibility
1 raksta | ir doma