(bez virsraksta)

Aug. 28., 2008 | 10:07 pm

No rīta pamostoties, vari iesākumā pat nevērt acis vaļā, nekas tāpat interesantāks istabā nebūs kļuvis. Galvenais ir izkustināt žokli, mēli un citas kustīgās galvas daļas, kas piedalās eeaaeee skaņas artikulēšanā konkrētos vārdos, vārdkopās, izteicienos, norādēs un visbeidzot kategoriskās pavēlēs – tad būsi drošs, ka nekas no tava orgānu kopuma neizmežģīsies, izsakot (nu labi – izbļaujot, vai indīgi izšņācot) dienas sākuma sakrālākos vārdus savai ne tik ideālajai gultasbiedrei – BĻE, TU VĒL ESI GULTĀ???


Mūza /ideālais gultasbiedrs )


Pēc tam viņa bija nolīdusi izraudāties. Virtuvē – jo zināja, ka raudāšanai manā klātbūtnē nav ne mazākās jēgas. Atnācu pēc cigaretēm:
- uztaisi man kaut ko ēdamu, ja reiz te atrodies. Un tikai kādu nieku, kaut ko vieglu, tu taču zini, ka man nepatīk, ka ir par daudz. Kāpostu tīteņus, varbūt..

Link | ir doma {2} | Add to Memories