Ķīmija
Šorīt biju pie ārsta, pie ģimenes ārsta. Nekā. Sirdsdarbība normāla, asinspiediens ideāls. Nekā tāda, lai varētu pateikt, ka ar mani kaut kas tomēr nav kārtībā. Ārsts man parakstīja vairāk prieka.
Būtu labi, ja dzīvē būtu kā datorspēlēs – uzvari pēdējo bosu, un atveras visas durvis, dari, ko vien vēlies.
Mana atmiņa jokojas. Es atceros, ka man bija kaut kas jāpieraksta, un pat atceros, kur tas bija jāpieraksta, bet kas tieši – nekā.
Ārā sniegota migla. Kārojas džemu.
Izrādījās, ka tieši ar to viss ir kārtībā.