Crème Brûlée

Dzīve patiešām ir kā zebra – pēc vienas baltās strīpas seko viena melna, tad atkal balta, vēl viena melna, balta, melna.. Šonedēļ man bija tā laime šo sakarību izbaudīt visā pilnībā. Līdz pilnīgai pakaļai gan nenonācu. Vismaz. To var paspēt arī nākošnedēļ.

Nupat uz šosejas redzēju sašķaidītu gājēju. Protams, nekādu atstarotāju, nekā. Man gan vairāk žēl tā ne pie kā vainīgā autovadītāja, kura mašīna arī bija pamatīgi cietusi. Ai.. Dzīve vienmēr beidzas ar nāvi. Taču būtu labāk pašam izvēlēties tās sastapšanas vietu un laiku, nevis pazust uz A2 2006. gada 6. janvāra sešos vakarā..