Crème Brûlée

Vēl pēdējais ieraksts.
2005. gads bija jauks, man patika. Tas bija labāks un daudz interesantāks par 2004. Un tas ir labi. Daudz ko sasniedzu, daudz ko izmēģināju, daudz ko uzzināju, šo to pazaudēju.

Klausos dīvainu mūziku ar vārdiem "Not much am I drinking, I still pass out alone", manā krūzē ir citrona kauliņš, blakus stāv divi mandarīni (tūlīt vairs nebūs), man jau nāk miegs, nezinu, cik ilgi spēšu palikt nomodā, prātoju, vai tās trīs draudzenes, kuras ir vērts apsveikt, būtu labāk telefoniski apsveikt tagad vai pēc pusnakts.

Negribu vēl, lai šis gads beidzas, nākošais liekas pārāk liels un nezināms. Heh.. Pirms gada man nebija slikti, pa šo gadu man noteikti ir kļuvis labāk. Vienu brīdi bija pavisam labi, līdz atkal nācās nolaisties uz zemes. Līdz ar to – lai arī tagad ir labāk kā pirms gada, tā tomēr neliekas. Pie labā var ātri pierast, taču grūti atrast.

(Tagad atlicis pusotrs mandarīns.) Kādreiz taču tam "Laimīgu Jauno gadu!" būtu jāpiepildās. Ja vien kāds vēl pateiktu, kas ir laime.. Cik daudz var cerēt. :)