Crème Brûlée

Pirmdien likās, ka nedēļa būs ļoti grūta un apnicīga, droši vien tāpēc, ka pirmdienās nevienam negribas celties agri no rīta, lai dotos uz darbu. Nēnu, var jau būt, ka kādam tas tomēr sagādā prieku, taču pirmdienu rīti noteikti nav priekš manis. Lai nu kā ar katru dienu noskaņojums tomēr ir uzlabojies un nemaz tik traki jau nav. Protams, ka to ļooti ietekmē straujā piektdienas tuvošanās. :) Aber lōģiski taču.

Šodien klausos kaut kādu lirisku mūziku, kas vislabāk atbilst rudenim – The Decemberists, U2, Gotan Project, Arling and Cameron. Acis noturēt vaļā tas nu noteikti nepalīdz. :) Un tomēr – kaut kas nedaudz satraucošs arī beidzot ir. Darbā man uzdos kādu interesantu uzdevumu ar diezgan ierobežotu dedlainu. Lieta tāda, ka nekad nekas tāds nav darīts, pavisam jauns piegājiens jums labi zināmai lietai, tāpēc pat man tas liekas interesanti. Zinu, ka par darbu parasti nesajūsminās (un es tam esmu lielisks uzskates piemērs), taču šoreiz gan tomēr ir interesanti. Tagad tik' to labi padarīt. Es turos, jums arī tas jādara! :)