Ik pa laikam aizmirstos un tad kāds sīkums atsauc atpakaļ Īstenībā. Dažreiz visai skarbi, bet acīmredzot nepieciešami, lai apzinātos. Viena. Domās viena. Jo pati nepanesu sabiedrību. Ja arī uz brīdi tā nav, kaut kas pamainās, tad tikai īslaicīgi. Bet vienatne tomēr ir vislabākā no realitātēm, man patiesi tā ir vispiemērotākā. Skumjas piederas, pat prieks par tām. Jā, ja būsim godīgi. Nu lūk, pateikts. Ar labu nakti. Cerēšu uz ciešu miegu.
|
|||||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |