| 9:23a |
cilvēkam ir tiesības būt stulbam
tāpat kā nelaimīgam
un nevienam nav jājūtas vainīgam, ja tā ir cilvēka brīva izvēle - nu gluži kā ēzelītim i-ā, kuru neviens neaicina pūces mājā dzert tēju, jo tas četrkājainais lops taču kokā neuzkāps un arī tējas tasīti normāli nepadzers - būs jāliek uz grīdas bļodiņa un jāstrēbj no visa. vēl vairāk ne uz grīdas, bet zem koka augošā krūmā - un tad neveikli no koka dobuma jācenšas uzturēt sadzīviska saruna ar to, kurš tur lejā uz visām četrām zem krūma skaļi strēbj un bubina ka tēja vēsa vai pa saldu
kā teica vecā parunā, mans pienākums piedāvāt, jūsu izvēle atteikt
par pērļu kaisīšanu cūkām - manas pērles, kur gribu, tur kaisu |