jāņi? jau?! ārprāc! tāda sajūta, ka laiks nevis iet vienā ritmā, bet iegriežas arvien arvien ātrākā :(

(Reply to this) (Thread)

vai ne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man patiesībā bieži ir lomkas, kad paskatos kā bērni izauguši un es tā īsti pat neesmu bijusi klāt un pamanījusi. viņi laikam aug pa mācību stundu laiku utt... un katru reizi skatos arvien lielākā nesaprašanā- tie ir manējie? tik lieli?
un kalendārs nepielūdzami ātri maina mēnešus, es nespēju dienas pārbīdīt tik ātri, kur nu mēnešus... svētki skrien aulēkšiem viens pēc otra. gadalaiki tā pat.
nav brīnums, ka cilvēki cer uz pensijas vecumu, kurā to visu piestopēt un pavērot, kaut nedaudz izbaudīt..
bet mums laikam tas arī nedraud :( žēl, jo dzīvei to īsto garšu nepaspēj sajust. kopš iemetās 29, tad 30, tad 31, tad 32... esmu slīgusi pārmēru daudz pārdomās par šo dzīves jēgu, savu piederību, saviem sasniegumiem, uzmanības veltījumiem bērniem... visā kaut kā pietrūkst un trakākais, ka tas sasodītais laiks raujas arvien ātrāk un ātrāk un ātrāk un .. arvien grūtāk ir sagaršot to dzīves jēgu tik ātros tempos.
un kad puika pasūdzās par skolas gaitām... cik grūti... ak! :) ja es viņa vecumā būtu to zinājusi, kā skries laiks šajā vecumā :) arī es tā nebūtu sūkstījusies :) un vēl vairāk bail iedomāties, kā tad skrien laiks divreiz lielākā vecumā, ja jau šajā gadi mijas viens pēc otra un atšķiras vien ar dažu svētku pauzēm jeb brīvdienām, pāris krasām gadalaiku maiņām un bērnu jubilejas kūkām..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cik ļoti Tavs komentārs izsaka arī manas sajūtas.. Es arī par visu šo esmu piedomājusi, apdomājusi. Un neko jau jaunu neesmu izsecinājusi :) tagad tik jādzīvo nost.

(Reply to this) (Parent)