Labrīt. Es šorīt nomiru.
Mani sauca Billijs. Man patika rudeņos sēdēt parkos un klusīties lapu klusajā čaukstoņā. Tāpat, kā tagad klausos kukaiņu nemitīgajā sīkšanā sev apkārt. Vēl man patika gleznot apsūnojušus akmeņus. Un reizēm ietīties puscaurspīdīgos, smaržīgas tabakas dūmos. Jā, man patika to darīt. Kamēr biju dzīvs...
Tiesa arī tagad nesūdzos par garlaicību. Es joprojām varu sēdēt parkos. Jopojām varu pastaigāties. Pat iešana cauri priekšmetiem ir savā ziņā...aizraujoša. Turklāt, varu apmeklēt visas interesējošās izstādes un muzejus jebkurā diennakts laikā. Es domāju, ka nomiršana varētu kļūt par manu hobiju..ja vien es jau nebūtu miris.
Es uz laiciņu pametīšu jūsu apburošo kompāniju...un došos pavērot zvaigžņu lietu dienvidu puslodē.
Ar neizsakāmām sērām
Jūsu Billijs Korpss.