|
|
|
Oktobris 6., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) coda | 15:23
ir piedzimis vēl viens pīrādziņš. viņš vēl nav nosaukts, bet mans pirmais kliedziens bija - precīzi tads pats! šis ir pīrādziņs [vismaz jau simtreiz sheit rādīta bilde] -
pīrādziņš izvērtās par neparasti jauku un aktīvu un spējīgu jaunu kaķi, bet šim es to garantēt nevaru, jo nebūšu klāt.. nebūšu klāt, nebūs ārā karstas vasaras, lai es nebaidītos viņu nest ārā un kā tik vēl nebūs... stāsts ir tāds, ka kaķenei piedzima trīs zebriņas, tās tika aizvāktas, un no rīta atklājās, ka ir vēl viens nezebriņš - pagalamapīrādziņš,betnepīrādziņš! akk..
mans deguns ir nosalis un man bail, ka no šejienes aizbraukšu ar iesnām.
akk. es nekad vasarsvidū nepamanu, kad beidzot man pazūd ziemas iesnas.
sāku jau kārtot arī promvešanai milzu šaļļu kaudzes. bet varbū ir jāpārdomā un .. jāmeklē jaunas? .. ashh. atbildi uz šo gan es nevarētu zināt.. zinu tikai to, ka man ir atpakaļ kāre uz radīšanu - soma taps un ... un šīrijs [brīnišķīgs piemērs..] nedaudz iedvesmoja atkalpiegriezties zīmējumuzkrekla mākslai. pēdējais mēginājums ir pagaidam vismīļākais un jau vairāk ka gadu vecs, bet nebija arī ideju... nu ir! par vairākas. oh my :) ak nē, idejas man bija bijušas, bet neviens lupatas gabals nekad neizrādās pietiekami valkājams, lai viņu izgreznotu.. akkkk. nmu tad ir jāpacenšas!
draugiem.lv.
riebjas :)
vairāk vai mazāk.. es tač saku, ka man cilvēki riebjas, bet dzīvoju viņos.. nu jā, es taču arī esmu cilvēks! un tas ir vienīgais, kas man ļauj kaut kā dzīvot viņu vidū, jo, jā, bet protams!, arī es sev riebjos.
lūk.
draugiem.lv.
mana dienasgrāmata ir šeit un vinu lasa tie, kam es dotu iespēju lasīt, PAT ja viņi nelasa, nevis visi tie, kam gribās būt manā friendlistē, ja tur to tā var saukt..
vēl viena lieta, ko cilvēki pamanījuši pirms manis ir tas, ka man ĻOTI garšo saldējums. ienāca prātā, kā meitenes mēdza vilināt mani prom no stundām...
viņas: "uz neldu.."
es: "nu nēēē..."
viņas: "saldējums?"
es: *izmisis skatiens*
un sagribējās mazu dzīvoklīti sev pašai, lai es mierīgi varu atkrist viena pato un neuztraukties, ka kāds varētu atnākt, neuztraukties ne par ko, mierīgi būt, eksistēt, vest mājās ko un kad gribu un kā gribu.
šeit ir tik auksts, ka par saldējumu pat domāt negribas. TIK AUKSTS.
un jābeidz ciboties, jāizmanto laiks - jāaiziet līdz bibliotēkai, jāapskatās tas kasīrera darbs, varbūt kentaurs, lai nav jākopē un jāmeklē... un.. un jā. un tad noteikti šodien jānoskatās finding neverland. un vēl jāpadarās un jāpaskatās tās somas iespējas - man vinu vajag konkrētam gadījumam [gadījumiem, in fact..] un... un jā. un trafareti jāsagatavo, just in case es uzeju ko valkājamu, kam varētu kaut ko kaut kur. uhh.
'cause it's easy when you know how it's done!
un jā, sirds sāp par šīm divām nakts maiņām :( vienkārši pretīgi..
un telefons... haha.. joprojām jautrā stāvoklī. un nekādu palīdzību es šamajam vēl neesu sniegusi... ko vēl ne. bet VAJAG! citādi man būz jāzvana un jārunā ar Somiju, lai uzzinātu, kur un kā man jāsagaida. akkksh.
|
Reply
|
|