|
|
|
Augusts 9., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) coda | 02:51
jaukas četras dienas prom. einfach fantastisch, würde ich sagen! [pareizs konjunktīvs? ..nav ne jausmas.]
piektdiena bija īpaša ar čārliju un šokolādes fabriku.... un laikam vēl nekad iepriekš, izejot no kinoteātra, nav gribējies iet pirkt biļeti uz nākamo seansu, kas jau pēc 20 minūtēm... varbūt vienīgi pirates of caribbean - bet to es secinu, nevis atceros... Bērtons ir viens vella dievs... pat zinu daļu viņa noslēpuma atslēgas, bet to saprast jau nav māksla.. māksla ir to parādīt, un, man bail teikt, viņam, retajam, izdodas... atlika man ieraudzīt vilija [hahaa! tāpat kā Bilija, nevis Billija! :p] eleganto cimdoto roku un es jau salēcos... esmu mr Vonkas un mr Depa varā... faktiski - mr Depa un viņa tēlu... bloody gorgeous... VISI VISI VISI!!!
cigarešu smarža [un nevis dūmi!] var būt patīkama... un ja vēl alus aromāts bonusā... bloody swooning! hehe...
UN ja jums kādam ir navajadzīgas čārlija un šokolātes fabrikas grāmatzīmes, ko forum cinemas deva, ņemšu, cik dosiet!!! :D
tātad...
divas dienas jūrkalnē. jeb, precīzāk, nakts jūrkalnē, kas ievīta divās naktīs bauskā.. paldies viņiem :)
jūrkalnē bija radu salidojums, kur nu es neesmu nekāds rads... mēģinot izdomāt kopīgus radu rakstus, Anete teica, ka man esot "brālis precību gados. bet, ņemot vērā varbūtību, arī tu esi precību gados!".
divas dienas dabā ar Aneti, Ediju, baru jautru un jauku cilvēku... vectētiņu, kura iespējamo vecumu nodod tikai sirmie mati.... un JŪRU. nestāstiet man par rīgas jūru... tikai skaņa ar to, kuru saņēmu jūrkalnē, bija tām kopīga! perfekts vējš un vēl perfektāki viļņi... viļņu sajūsmā, faktiskā peldēšana tika piemirsta.
un man un anetei bija telts stāva krasta malā. nu ja, edija telts bija blakām... bet, ejot uz šo krastu, tas veids, kas atklāja skatienam jūru, lēns un nesteidzīgs, visapkārt vērojošs, bija nenoraksturojams... jūra, jūra, jūra.... taro kārtis reiz teica, ka es atradīšot laimi ūdenī... un vēl, ka dzīvē daudzi notikumi saistīšoties ar kādu sastaptu cilvēku no tiesnešu rindām.... pārējos gan vairs neatceros :/
traumu uzskaitījums sekojošs:
*rodeļos nobrāzts plecs un elkonis
*jūrā uz akmeņiem ievainots celis
*jūrā viegli izmežģīta.... wrist [? :/]
*kaut kur viegli iegriezts pirksts
*visā visumā izvēdinātas smadzenes...
UN..
man aug zobs! zobI!
secinājums: atliek tikai iestāties filozofos un gudrība atnāk pati!
vēl svarīgs izbraukuma moments bija tā pati vienīgā nakts, kad vienīgo reizi sāka līt lietus... un mūsu telts izrādījās nespēcīga izturēt tā spiedienu :*( rīta pusi pavadīju mašīnā vēsumā, kamēr guļammaiss viens pats mirka uz stāvā krasta....
un nākošā diena bija burvīga, saulaina, jauka un man atkal ir neliels iedegums.... un mani sajūsmina tas, kā pieaugušie var mani drīzāk paraut līdzi uz trakām lietām kā vienaudži... just cant help it.
atbraukusi mājās [ti. bauskā] svētdienas vakarā pārņēma šausmīga sajūta.... nepanesami briesmīga, nebija mani vajājusi kopš... sen. bērnības. nedrošība, neziņa, bailes, vainas sajūta - to mikstūra ir nāvējoša. uznāca laikam tāpēc, ka uzzināju, ka kāda meitene no manas skolas mācīsies kopā ar mani..... bet, saliekot gabaliņus bildē, secinu, ka tā viņai jau ir bijusi izvēle pārdomāta, nevis tik fantastiski spontāna kā man...... palika nelabi ap dūšu. nu nepatīk justies kā tam, kas es esmu... zaudētājam pēdējajam.
[nav samazinājusies vajadzība pēc šūpuļdziesmām... iesakiet. ir tā viena, kas man visu laiku skan galvā, bet tekstu tai nezinu, nav ne nojausmas, kā varētu saukties......]
nekad nav gadījies tā, ka ir nepārvarama vēlme pieglausties blakussēdošajam cilvēkam? ..pārvarama, par nožēlu, jāatzīst. ir bijusi, un arvien vairāk.
šodien man bija tas prieks dabiski izveidot zeugmu [vai kā nu tur latviski..]! te nu ir mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, kas mani fascinē kopš pirmās satikšanās!!!
braucot no bauskas, autobusā sāka skanēt "city of blinding lights".. laikam nekas nevar būt jaukāks atrodoties autobusā, kad krēslā aiz pielijuša loga izkropļotas spīd gaismas un skan "city of blinding lights".. ļoti nevilšus un nevēlami gribas pagriezties, pamodināt blakussēdošo un norādīt uz logu.....
a) viņam būtu jābūt [kaut kādā veidā] manam,
b) blakus neviena nav.............
blessing's not just for the ones who kneel, luckily.....
reiz jau to rakstīju, bet teikšu atkal.. galīgi nav svarīgi, vai kāds tevi mīl vai domā par tevi vai ne, ja tev pašam nav par ko sirdī priecāties.... un ja ir, var dzīvot mūžīgi. nebeidzamu nakšu tāda veida romance, tā šķiet, ir mani pametusi... teiktu paldies, jo brīvam esot labāk.. ja ne tā sajūta, kas tagad...
I HOPE THAT SOMEONE'S GONNA CALL AND TELL ME THIS NIGHT IS OVER... 'cause i wanna start living this life before i get much older....
pat ja jūs zināt, kas šī burvīgā dziesma ir, un nepievērsāt tam nekādu lielu jēgas nozīmi kā sacerējuma daļai... vēlos teikt, ka, gluži kā visam citam šeit, nozīme ir liela.... tikai kam, protams :)
jau otro reizi nedēļas laikā dzirdu "not to fall again" - ir taču ein wunderschönes Lied... die lied? mani tas, laikam, vairs īpaši neuztrauc, hehe....
"oh god please help me not to fall again, i'm gonna take it no more..."
šajā sakarā man jāsaka, ka i'm not gonna take it anymore SOO much, that i'm turning out to be what you call asexual... cenšos par to nedomāt, bet iedomājoties sevi jebkādā "cuddling & so" situācijā ar dārgo pretējā dzimuma pārstāvi, paliek vienkārši slikti. fuj. nejautājiet kāpēc. <--tas tāpēc, ka pati mēģināju pajautāt un pavisam nesanāca atbildēt... traumējoša pieredze, psiholoģiski traumējoša. MAN RIEBJAS, KA ES SEV PATI BOJĀJU DZĪVI, bet ne jau, ka citi to uz mana rēķina to atvieglotu....
aizdomājos par izteikumu, ka U2 vairs nav radījuši neko sakarīgu kopš "the joshua tree"... pirmā atbilde galvā ir, ka neesat pamanījuši, ka ir iznākuši 5 vai cik albūmi! BET... faktiski - neesat nemaz īsti klausījušies... tā mūzika ir skaista, pat ja nav tik sprāgstoša kā Joshua Tree.....
nupat iesāku lasīt Krusttēvu... no visiem avotiem līdz-secinot, mafiju sabiedrības ir fantastiski godīgas un uzticīgas..... varbūt, ka tā ir vecmodīgā, bet, visticamāk, ka mūsdienās īstā mafija tik ļoti neuzdarbojas.... viņi var darīt briesmīgas lietas, bet būt uzticami tiem, kas to ir pelnījusi.. un tas ir pelnīts, ja esi tāds pats lojāls....! gribētu teikt, ka mana vieta ir pie viņiem, bet tā laikam būs nedaudz savādāka dzīves filozofijas lojalitāte un uzticība, kas virmo manī....
un mr Krusttēvs.. varbūt, ka es nogurtu no tādām attiecībām, kādām tur jāvalda.... taču tas liekas fantastiski.. un kardinoši. tā dzīve.... pat īsti nemāku izskaidrot to valdzinājumu. FASCINĒ MANI, un tas arī viss..
bet parasti mirstīgie aizvien pierāda, ka ir parasti mirstīgie...... tā jau ir - katram ir cita vērtību skala.. atceros, kā reiz 10.kl. kādā audzināšanas stundā sastādījām katrs savu vērtību skalu.... [neatceros kāpēc, bet toreiz briesmīgi gribējās raudāt..... blakus pa labi sēdēja laura, pa kreisi galda stūris.. lauriņš centās mani mierināt un palīdzēt... joprojām priecājos, ka vispār viņu pazīstu... rakstīja, ka es esot vispatiesākais cilvēks, ko viņa pazīst.. kopš tās reizes vairs neko tādu nekur neesmu dzirdējusi.....]
BACK TO TOPIC.
veidojām vispirms katrs savu, pēc tam apvienojām - vērtību skalas... un citiem tur bija tādas man neizprotamas lietas kā nauda, karjera... droši vien, ka "ģimene" arī tur bija.. un daudz kas cits, visticamāk, arī.. man šķiet, ka neesmu īpaši mainījusies.
lietus ir skaists, šobrīd arī ārā līst. visskaistākais tas ir, kad sitas pret logu tā vēsajā pusē. bet arī tad, kad sitas caur telts jumtu uz tavas pieres un viens sāns jau peldas lietū, tas arī tāds ir.
viss ir skaists. un es neskumstu pēc tā, kā nav.. nesaku, ka atteiktos.
un kas tā par Hallo karti?! kas par tīklu? - Neciešami reklāmīga reklāma. pa šīm dažām dienām atkal atklāju TV priekus. bet mājās jau nesanāk turpināt... rīt "stundas" vienlaicīgi ar "kokaīnu"... stundas ir redzētas, bet vajag atkal..... kokaīns droši vien nebūs īpaši baudāms vardarbības dēļ [?laikam?], bet mr Deps padara saldu jebkuru kafiju un melno tēju.... viņa prasmes un visi vizuālie aspekti neprasa komentāra, tāpēc saku tikai, ka tie tāda neprasa..... ^__^
šodiena arī bija īpaša ar to, ka atteicos no iespējas - laivu brauciena... atteicos no savas pirmās un, visticamāk, pēdejās iespējas braukt ar laivām.... Blieziena dēļ. un kādas dzimšanas dienas dēļ. "gan jau būs citi"... ne vella! kas gan ņems..... :( Mareks teica, ka "iedauzīšot" mani, kad nākošreiz satikšot.. hehe. te nu ir cilvēks, ar kuru es arī jūtos kā cilvēks..... vismaz sāku justies un nebaidos no visa sava stulbā Es. ar apbrīnu un pateicību veros misterā un nelieku sev nebūt........ prieks, ka ir sagadījies tādu kādu pazīt... ak vai, laikam sāku novērtēt cilvēkus, ko pazīstu.... :)
.......tā starp citu, man sešos jāceļas....
ā, un šīrij..... veselas divas meitenes no manas klases mācīsies kopā ar tevi.. un vēl vismaz viena no paralēlas... hehe :)
THE Effin END!
|
Reply
|
|