|
|
|
Jūlijs 26., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) coda | 19:11 - so hide me when you go back amongst the reeds
šodien es it kā biju laba.
jutos laba, vai biju, tas ir cits jautājums... sajūta ir tāda, it kā aiz manis cilvēki paliktu ar sagrauztu skatienu un domu: "a kas viņai te vispār...?" varbūt vienkārši tāda arī esmu, tāpēc man paliek tāda garša mutē........
šodien ir iegūtas biļetes uz divdesmitpirmo augustu.. kad svinēsim draudzenes dzimšanas dienu, viņai ne nojausmas, ka vakarā būs prāta vētra...mmm...... patīkami. gan tā sajūta, gan doma, ka pie atgriešanās būšu "mājās", lai gan sajūta par to, kas tas būs, droši vien ir maldinoša....
meklēju sevi pazaudēt rakstīšanā, man gan kaut cik padodas tikai Ciba.... rakstu, nav jādomā, ka nav ar ko runāt.. nav jādomā par to, ka negribas runāt.. negribas runāt, jo ar mani nerunā.. bail uzrunāt ar ticību, ak parstās negribēties, kad sākšu, jo, ja nu tā nebūs, es būšu uzsākusi sarunu, bet nespējīga un negriboša runāt.. mm.. un mana valoda sajūk.. pa vīlēm irst. kurš gan saka kaut ko tādu kā "būšu uzsākusi sarunu, bet nespējīga un negriboša runāt". ES SAKU.
un tas arī padara tramīgu... ja esmu tik laba, kā šobrīd sev liekos, kur ir visi citi, lai to redzētu.. tik ātri tas labums pārvēršas putekļos, ka īsti nezinu, kur pazūd.......
jau rīt mūs nošaus kā suņus trakus
tāpat es arī, šķiet, atkal esmu sākusi palikt vairāk komunikabla, taču, par nožēlu jāsaka, līdz ar to arī nāk līdzi bonusā mana jaukā personība. ar mieru prātā un galvā es varēšu to pārvarēt, tikai ir jāvēlas un, vēl svarīgāk, ir jādara......
un jāpaklausās U2.
bet rokā vispirms ieskrēja jaunākais Incubus.
šodien, pa ceļam no vilciena, runāju ar trīsbernu māmiņu... sākām sarunu vilcienā, par to kā... ir sajūta, ka dzīve nav kārtībā. es sāku kaut ko par problēmu - darbs vs. mājās, bet viņai esot pretēji - viss ir labi, pārāk labi...... "ko tad tu vēl gribi, ja nav problēmu?" dzīve paejot..... "??" minēja par piemēru ceļošanu, ko tik ne....... bet beigās "nu kā dzejnieki raksta ....."
bet...!!!!!!!!!! "kāds ies pa šo mežu un viņu sajūsminās šie koki, saule, ēnas, viss.. bet nākamajam būs vienalga, kaut lai nocērt...... un kāds izbraukās parīzi, romu, londonu, jebkuru pasaules vietu, un viņš to būs izbaudījis, bet citam tās būs tikai citas pilsētas..... nav vērts gaidīt brīdi, kad pasaule pavērs savu krāšņumu".... man trūkst vārdu.. vai vismaz trūka.. es sapratu, ka tik tiešām esmu panākusi kaut ko ar sevi.. nekad jau nav pietiekami labi, ja ir tik slikti, kā ar manējo.. hehe............. esmu svētība, kad neesmu klāt.............. man šķiet, ka es iešu lasīt. nekad nav bijusi tik interesanta lasāmviela. un rakstīšana iet nekur. sevis kults. kāpēc ak kāpēc.......................
|
Reply
|
|