|
Decembris 25., 2006
coda | 23:53 AK Zobgali, bet kā lai Tevi uztver kaut cik nopietni? Ahā, Tu nemaz negribi, lai Tevi uztver nopietni.. [[aizkautais putns pilivinās]]
Pēc tam, kad savā istabā atradu dikti mīlīgu dāvanu no kāda, no kura dāvanas negaidīju, nokonstatēju, ka, iespējams, bija tomēr brālim kaut kas jāatrod. tas bij PIRMAIS šausmu moments. Un Otrais sāpīgi norādīja, ka neatceros, ko vajadzētu atcerēties.. man pat izteikt grūti. Isāk sakot, jutos kā tāds nezkāds nodevējs. Excellent. Un tad, kad jau veselu stundu ar to cīnījos sapņos, man zvana. Neceļu. Guļu. Un ar akmentiņu iemet pa logu. Šausmās tomēr pieceļos. Man aiz loga Eņģeļu bariņš :) ..ar kuru tad es īsti nemācēju tikt galā, bet vienalga tas ir tik šausmīgi patīkami un jauki un labi, ka kāds par mani arī atceras un kaut kā tamlīdzīgi un Jēēēēē.. :D Lūk tā! ..tomēr izstāstīju.. pašai, kā tādam bērnam, prieks. (clap clap!)
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |