|
Jūlijs 15., 2005
coda | 13:19 - And my love is a so long song gone forever more.. and I like where I live esmu atpakaļ...... viņi joprojām ir tur. septiņas nepilnas dienas kopā ar 25 cilvēkiem, kas ir savējie, un vēl bars visapkārt nesavējo.... no pavisam maziem līdz mana lieluma. visādi. Krīzes centra bērni. un nevienam no viņiem nav iebildumu, ka viņus tā sauc. piecus gadus veca meitenīte, Diāna........ uzreiz pieķēros. un salipām. nedēļas laikā uzzināju, ka nabags no savas ģimenes ir saņēmis visu... visu visu visu.. izņemot labo. vai arī tomēr... vecmāmiņu un vectētiņu labi pieminēja. bet nu.......... [vājš piemērs no mūsu pēdējās sarunas] - kad tu pamodīsies, es jau būšu prom. - kur tu būsi? - majās. - kāpēc? - .. mani tur gaida. - kas? - mamma. - un ko viņa tev darīs? - [NOJAUTA.] neko. [pauze] un ko mamma dara tev? - sit. un viņa ir zvaigzne. tikai kāda, pat uzrakstīt nevaru [viņa labi dejo un pozē fotogrāfijām]. viņa nosauca mani par mammu, un es viņu adoptētu, ja varētu. audzinātājas runāja par garīgu atpalicību, bet.. tur vienkārši nav bijis nekādas audzināšanas un vispār saskarsmes ar pasauli. maza, skaista meitenīte, kurai visu laiku tek deguns. un kuru es visu laiku sūtīju to slaucīt. un kabatās joprojām ir salvetes. nekas nevar būt tik .. TIK TIK TIK, kā klausīties, kā viņa, piemēram, stāsta, kā viņai garšoja pusdienas. vai arī par dvieli, kurai viņu "uzdāvināja" tas puika, kurš man pirms tam sita pa muguru. vai jebko, kas viņu priecēja. - man trīskāršs prieks. brokastis, pusdienas, launags, vakariņas... otrajā stāvā bija kaut kāda sporta skola [?] no Ādažiem..... cik reizes spēlēja ar mūsu komantu futbolu, ne reizi neuzvarēja.. labi, ja vispār vārtus iesita.......bet pāris puikām bija skaisti gari mati. skatījos un domāju - kāpēc viņiem izskatās tik labi.. un man ne?... es pat nejūtos savos garos, izlaistos matos labi.... [un par matiem arī domāšu tālāk, kaut kas taču ir jādara..... :)] bet vispār puikas burvīgi. mierinu sevi ar domu, ka viņiem tāpat jau bija draudzenes. vismaz vecākajam, cerams. :) atgādināja somu. mati, augums. saskumu pēc. vakara pasakas vienu vakaru mani iebīdīja pie Diānas nolikt gulēt..... "palasi man!!!" bet nebija nekādas grāmatiņas.... "pastāsti pasaku!!" apmulsu......... jūs varētu minēt, kura man ienāca prātā pirmā........ Laimīgais princis. es laikam par daudz uzmanības pievērsu skumjajai daļai, to varēja redzēt viņas acīs.... bet vai tad tur ir kāda īpaši priecīga daļa?! ..pēc tam pamatīga improvizācija par Savtīgo Milzi. ..un tad Jaunais Karalis. nu nebija man nevienas citas prātā, tikai Vailda daiļie darbi... pati arī dabūju sev asaras acīs....... :)) bēgle es aizbraucu četros no rīta, neatvadījusies no 95%... jūtos kā bēgle. aizbraucu no rīta, jo bija iespēja. jo zināju, ka ātri tikšu mājās, ka būs vieglāk šādi, nekā piecos karstā pēcpusdienā. un arī tāpēc, ka man bija bail redzēt vinus visus, raudāt..... neticami. agrāk es tāda nebiju. BET TAGAD ESMU. skumstu, ka neredzēju... ..kā viņus šodien visus sasmērē netīrus, sagaidot jauno maiņu. un ja nu kāds pie brokastīm prasīja, kur esmu es.... :( un ezera... un laikam visa. skriešanas pakaļ, mēģināšanas apsaukt, spēlēšanās....... ehh... :( neļaut darbam ienākt savā dzīvē, ko? audzinātājas visus uztver kā darbu, nevis bērnus.... cik sapratu, tad tikai šī maiņa [pagaidām] tāda bija.................... visu laiku runā par prom braukšanu, es jau arī ne reizi vien iedomājos, bet apzinājos, ka man tur patīk! ..man tagad ir stiklu gabali. lieli un mazāki. man tagad ir meitenīte, kas mani nosauca par mammu. man bija rižs puika, ar ko runāt....! ..un man vispār bija cilvēki, ar kuriem runāt un nejusties stulbi. un paliku par viņiem... arvien vairāk atgādinu Diānu...... cik ilgi, to vēl tikai redzēsim...
My only friends speak no words to me personīgo laiku pavadīju ar Zaratustru, fotoaparātu, white stripes tekstiem, kuri lasīšanai ir vienkārši burvīgi..., un īsziņām, un zonas ķeršanu. Par tiem tekstiem....... šodien lasīju Get Behind Me Satan... tik interesanti redzēt tik konkrēti, kas ar viņu notiek..... un nesakiet, ka ne.. bet jūs jau arī neteiktu, ko gan es te........ jebkurā gadījumā, man pārāk ļoti patīk tas, kā un kādus tekstus mr Dž.Vaits raksta. un bija vesela rinda dziesmas, kas man ne no kurienes bija galvā, kad pamodos... pirmā laikam bija Cure "the 13th", tam gan sekoja puse no "Wild Mood Swings"... Devendras "Wake up little sparrow", "Be Kind", Coldplay's "Shiver".... un, protams, "Over the rainbow".. mazāk, kā es domāju, ka dziedātu....... :) because somewhere over the rainbow skies are blue... and the dreams that you dare to dream really do come true. tad, protams, nedrīkst aizmirst veselu dienu ar waitstraipu "the air near my fingers" galveno tēmu galvā :))
my flesh sings out.. it sings: come put me out it sang out and still does........... tur komentēt laikam nav ko.
Get Behind Me Satan ES GRIBU MĀCĪTIES!!! ....no kāda. nevaru es pati sev, man nekad nepietiek apņēmības. vajag kādu, kas mācītu, bet vienīgie cēlie cilvēki ir Vailds vai Nīče... vai tamlīdzīgi. viņiem vienīgiem pietiek laikam man................... un nekad neprasa no manis to, ko nevaru dot. paldies.
Don't You Know I'm A Bleeder? and you were waiting on the crumbs from my table you had so much to offer, why did you offer your soul? nezinu, kāpēc. mēģināju saprast, vai tā bija sirds vai dvēsele, kuru izstieptā rokā turēju....... bet sirds man pašai ir vajadzīga....bet mana dvēsele jau sen bija no tās atradusi. tāpēc tas arī laikam nebija tas labākais, ko piedāvāt. bet ko citu? ...savā galvā netīšām pārdomāju vienu no Vailda pasakām, kur puika mēģināja tikt vaļā no dvēseles.. patiešām.. kam gan tā vajadzīga. Par kalnu uz koka un izlēmu sev vairs neļaut traumēties.. es centos dzīvot mūsdieniski [un nevis īgi], bet.. nespēju. pēdējie mēģinājumi izgāzās, atstājot savas sekas.. gan jau drīz pāries.. on my own now. better be good.
don't throw yourself like that...... plēsu plēsu plēsu un vēl plēsīšu. tapetes. meowwwwwwww. :) gribās darba. gan šāda mājas, gan īsta. bet tāda ĪSTA. heh. par tiem dzīvokļiem pagaidām atkal neko nesaprotu. not sure i want a thing from me mom. bet tā izskatās. nu priekš kam....... ar viņu vienmēr tikai problēmas, pat ja no sākuma labi....... es laikam cienu fotogrāfijas žanru kā tādu, lai, piemēram, fotogrāfētu caur loga stiklu vai jebkuru tamlīdzīgu filtru.... neznez. safotogrāfēju daudz. ar abiem fotoaparātiem. sāku izprast zenīta piederumus arvien vairāk. bauda meitenei, ko citu teiksi...... ne reizi vien par to iedomājos... heh.. kā nu tur bij - My only friends speak no words to me... pat gāju, turot to pie sāna tā, ka puisis tur meiteni, kas par viņu mazāka.... bet sagādāja man ne mazums fantastisku prieku. tikai attīstīt laikam nesanāks tik ātri.. :/
Little yellow spider, laughing at the snow.. Ah, maybe that spider knows something that I don't know 'cause I'm goddamn cold.. Little white monkey, staring at the sand Well, maybe that monkey figured out something I couldn't understand... Who knows? Well, I came upon a dancing crab, and I stopped to watch it shake, I said, "Dance for me just one more time Before you hibernate and you come out a crab cake" Hey there, little snapping turtle, snapping at a shell, Ah, there's mysteries inside, I know, But what they are I just can't tell for sure.. And hey ya, little baby crow, you're looking kinda mean,I think I outta spit before you start letting off your steam For sure. And hey there, little sexy pig, you made it with a man, And you're got a little kid with hooves instead of hands.. And hey there, little albatross, swimming in the air, Ah c'mon, you know I can't fly, And I, I think we really outta play fair! And hey there, Mr. morning sun, what kind of creature are you? I can't stare, but I know you're there, Goddamn, how I wish I knew! And hey there, Mrs. lovely moon, you're lonely and you're blue, It's kinda strange, the way you change, But then again, we all do too.
|
Reply
|
|