|
|
|
Oktobris 19., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) coda | 22:11 - one day i'll fly away, leave all this to yesterday..
princis Laura patiešām princis - aizveda mani princi skatīties
nupat mēs ilgi un gari ar Dagniju runājām un aprunājām
izteikti patīkami, kad gaumes nesakrīt, mazāk jākaujas
"kāpēc Tev tie gaišie un man tie tumšie??!"
teātris, tātad.
...
iemīlēties jau ir skaisti, es iemīlos vismaz trīs reizes dienā
doma par to, ka ir jābūt uzticīgam vienam, man...
---
nākot mājās es neskrēju, bet gāju ar līkumu, pa taisnēm, tā, lai nav jāskatās, kur eju
skaisti jau bij, skaties un domā - viņi meklē, kā iemīlēties, jo viņi nevar
un es varu, kāpēc tad es to nedaru?
bet kā lai es to izdaru, ja nezinu, kas tas ir? un tad es kādam saku, ka mīlu viņu, bet es taču pati nezinu, ko tieši es ar to domāju, un tu man pajautā, un es apmulstu, zināju, līdz man pajautāji.. un mīlu, mīlu, bet vienā mirklī vairs nemīlu, vai tas nozīmē, ka pirms tam nemīlēju? kāpēc man jājūtas vainīgai par to, kas ir normāli? kāpēc es nevaru un galvenokārt vairs negribu būt nekādās emocionāli kaut kādās attiecībās ar cilvēku, varbūt tāpēc, ka tad es esmu atbildīga par kaut ko, piemēram, ka es palieku konsekventi konsekventa, it kā mīlestība būtu kaut kas no manis atkarīgs!
nepamet mani she's in love with the world, sometimes these feelings can be so misleading sajūtas!
un iemīlos mākonī, puķē, saplēstā vazē, pirmajā pretimnācējā, otrajā garāmgājējā un kasierī!
bet tas taču uzreiz nenozīmē, ka man vairs nav ķermeņa un ka es tam neuzticos, kad tas man ko saka.
es uzticos gan. tikai apklusinu. jo viņš taču nesaprot, cik mans slimais prāts nespēj panest visu to, kas nāk no viņa kā sekas.
nepilnīgais cilvēks nepilnīgajā pasaulē meklē ko pilnīgu, tā reiz laikam teica burvīgā Zenta Mauriņa, lai viņai labi.
tā laikam ir arī mana nelaime. savā nespējā būt konsekventai es vēlos, kaut es varētu būt, bet nevaru, un tad vainoju sevi kaut kāda baisa standarta dēļ. sapņotājs? ..gaisā pasists, no zemes atrauts, LAIKS VIEST PAREIZOS STANDARTUS, laiks apzināties pasauli savā baisumā, baisumā? ..pieņemt tādu, kā ir, negribēt ko ideālu, aizmirst.. kaut ko no visa aizmirst.. es nezinu, man nepatīk tā teorija, bet man patīk tas, ko tā sola.. gribu lidot, bet negribu trenēties.. trenējos visu laiku lidot, bet negribu doties tajā lidojumā.. that sounds more like it..
panesās runas par kaķiem.
bildes paskatījāmies.
parādīju savu izlaiduma bildi.
photobucket'ā citas bildes apskatījos. citus laikus. un laikus pa tēmu.
mājās nākot iedziedājos ārkus.. but tell me love, ain't this desire, i can't tell love from desire..... but it sure feels good!
ejot uz teātri es atcerējos Ivanovu. un to, ka es nezināju, ka tā var darīt. ka tad, ja problēmu paliek par daudz, tad vienkārši var palaist lodi brīvā dabā kaut kur savā ķermenī, un problēmu vairs nav. kāpēc citiem cilvēkiem ir jābūt manām problēmām? ...it sevišķi, ja viņi to i neapzinās.
|
Reply
|
|
