|
Oktobris 13., 2006
21:45 - par vēl divām lietām dejošana un kanibālisms
par pirmo neiet runa par klubiem un tamlīdzīgām iestādēm, dievspasarg. par teātri un tā. un tā. aj ku kā gribas. bet kur nu gribas mani taču pašas kājas nez kur nes, lidot, lidot, kā Biliju Eliotu, tikai viņam, protams, atšķirībā no manis sanāk!
par otro dzīvnieciņu gaļas ēšana kaut kādā veidā manā prātā tiek atainota kā ļauna caur visu ko, caur ažiotāžu, caur pašiem mīļajiem dzīvnieciņiem, caur brāļa komentāriem, pēc kuriem tā vista ņem un iesprūst kaklā un pat atgriezies pie gaļēšanas viņš viņus reizi pa reizei izmet bet cilvēka ēšana nav iepotēta kā slikta nav iepotēta kā simtiem sabeidrības uzskatu a bet protams, ka es nevarētu, ja nu būtu tā izdevība, nevarētu i viss, pārākais tabu visā pasaulē, taču es principā to neredzu kā ko sliktu.. tas tāpat kā ar cigaretēm un narkotikām. tāpēc, ka es atrodos otrā pusē, varu bakstīt ar pirkstu un izmisīgi mēģināt atrunāt, bet gluži kā es Santai atzinos, es nezinu kādu, bet kaut kādu iemeslu rezultātā es mierīgi tos sliktos paradumus varētu uzsākt un domāt joprojām tikpat slikti par to visu, bet vienkārši būt tajā iekšā. es principā neizjūtu to kā tabu, ja salīdzinām ar to jauko lietu, kas ir kanibalisms.. bet abet protams, manā gadījumā to var saukt par Hanibalismu, un tas nozīmē nevis kā šausmoņi, paņemt, izvārīt un noskrubināt kauliņu, bet jauki izcelt aknas un, teiksim, smadzenes.. un vispār, laikam tomēr jāiet par ārstu, gan psihiatrijas, gan šo izcilo zināšanu dēļ.. uij, kas ārsti par briesmoņiem! :D [[tātad, kanibalisms ir tabu, bet neparādās manā prātā kā slikts, taču narkotikas NAV tabu, bet parādās kā sliktas.. tāpat kā dzīvnieciņēšana.]]
jā. abām lietām kopīgs ir ... nekas. :p
|
|
|
|
Sviesta Ciba |