|
|
|
Septembris 22., 2006
coda | 18:20 - KO TIK ES NESADARIJ'! pusdiena brīvā dabā un viss ko es varu pateikt ir šāds silts un mierīgs rudens varētu ilgt mūžam ja neskaita to, ka apriebties var viss, arī ļoti patīkamais, es neredzu citu iemeslu tam, lai tā nebūtu.
gāju pēc saviem pīlādžiem, un uzskrēju kastaņkokam virsū.. vakardien, nākot ar mammu no vilciena, viņa apstājās pie kastaņa un gribēja kādus kastaņus, gaužoties, ka šādā tumsā nekā redzēt nevar un te tāpat bērni nolasot.. nu tad - es uzskrēju citam kastaņkokam virsū un tagad mammu mājās no darba sagaida viņas pie-gultas galdiņš ar kaudzīti neizlobītu kastaņu! ..tātiks pārbaudīta viņas labdabība, kas, man šķiet, pēdējā laikā ir sasniegusi savus lielākos augstumus pēdējos gados... :)
[spoža piezīme/ideja - jāpiestaigā pie randoma, varbūt tur kāds Queen karogs..]
DIENAS NOTIKUMS
ir uzziedējusi oranžā magone! un man likās, ka mums vairs tikai dzeltenās palikušas, un arī tas, ka viņas vairs neziedēs!!

šeit ir krāsa.. ar visu manu netīro piedurkni. šī ir tā krāsa, kura, kā attapos, man patīk, jo vairāk kā vienreiz tā ņēma virsroku pār citām, kad bija jāizvēlas.. tas pats attiecas uz pelēko krāsu.. īstā kardināla krāsas :)

un vēl kāds...

kaut kas, ko uzgāju.. :) un tad tikpat labi arī - Abschied von Viva Zwei!
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |