> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūnijs 19., 2005

coda

10:17 - you gotta stand up and tell me what i'm doing wrong... ar ko lai sāk..... izlaidums. tajā rītā, protams, bija gājiens pie frizieres. viņa pamatīgi apmulsa, ieraugot tur valdošo kārtību. taču spējām izlemt...... un rezultātā es sēdēju, skatoties spogulī, un izsecināju, ka es biju centusies ar tām blondajām, sarkanajām un zaļajām šķipsnām padarīt kopskatu.. mīļu un labu. meža māte. but i clearly am no such thing. bija žēl, kad tas zuda. līdz neieraudzīju jaunos. mjau. un no skolas - tikko izkāpu no mašīnas - devās prom c klases pārstāvji. smaidot devos pretī, bet neatpazina, līdz nepasveicināju. ajj. man bija laba sajūta. vēl labāka, kad, ieejot pa skolas durvīm, nācās klausīties, cik labi izskatos. CIK, nemācēšu pateikt. izlaidums pats par sevi tā neko. diezgan labi bija izdomāta tā sistēma... kad piecēlāmies sveikt skolotāju, meitenei man blakus izkrita V.Belševicas grāmata. un uzkrita uz manas kājas. spiedziens un neizpratnes izteiksmes bija noteikti. dievs dod, ka nebija nofilmēts. un tā bija tikai pirmā reize, kad tas notika. tas atkārtojās vēl vismaz reizes trīs, vairs ne uz manas kājas gan. un tās kurpes, tās kurpes.. es ar viņām pat skrēju.. un kājas ne sāp, ne sāpēja... patīk. ko lai saka. liela daļa sūdzas, ka noberž. tam laikam būs domāti dažādi izmēri........ un pazaudēju ķēdīti, kura bija iedota paglabāt kabatā. gāju atpakaļ un atradu. bet jāatzīst, ka nebija tik briesmīgi, kā man agrāk likās, ka varētu būt. bet ir prieks, ka viss ir garām :) pēcpasākums... pirts.. es nezinu, vai bija izdevusies, jo šis pasākums tikai kārtējo reizi apliecināja, ka neesmu nekam tādam domāta. ja nav kāda, kas mani parautu līdzi. bet bija garas sarunas ar Katrīnu, viņai tika viss... atkal viss par manu vismīļāko traumu, kas nav trauma. un neskaitāmām citām lietām. un sarakste ar Alisi. no rīta "mans bars" izdomāja, ka jātinas. vispirms tikām aizvestas līdz Jaunmārupes centram, tad, uz autobusu negaidot, devāmies ar kājām uz Rīgu.. .un tad, pēc aptuvena aprēķina, palikām gaidot kādā pieturā, sēžot uz Aladina pirts dvieļa. un tika izveidota dūdu sistēma, kura pie sirds laikam iet man visvairāk. esmu dūda četri un uzņēmos vadību par pirmajām 3. varbūt tur arī bija tas patīkamais. sešos no rīta iet pa lielceļu un kliegt: "Dūda viens! apkārt griezz-tiess!" autobusā bija jauki puši. pavisam pavisam jauki. nekaitētu. stundu gaidīju viecienu, aizmigu pār grāmatu, nopirku bulciņu un priecājos par ķīriem, tie putni ir fantastiski. viņi jau redzot, ka atvēzēju roku, paceļas spārnos un ķer to maizes gabalu gaisā... un vienmēr NOĶER. fantastiski. kā man patīk tādi putni. un tad vēl vārnas, kovārņi un kraukļi. un baloži mēdz būt painteresanti. ne pārāk. un zvirbuļi. mežā jau ir meža zemenes. pirms vēl ieraudzīju, sajutu, ka siltais mežs smaržo pēc ogām. kādām, nezināju. un man ap rokām joprojām ir lentes, ko apsēju. un frizūra ir praktiski neizjukusi. un paskatoties uz to lapu, kur visu bildes.. es redzu un apzinos savu pagātni. tas arī viss. BEIGAS.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.