|
|
|
Jūnijs 17., 2005
18:11 - oh come on! show the way!
visu dienu galvā skanēja "you're telling me i should forget you....[!] come on, that guy's a fake, what do you love him for..." tas ir viss teksts, ko atceros.. mjau dziesma.
šodien arī sapratu, kas ir tas, kas mani interesē.. jo katram ir kaut kas tāāāāāds.. bet man bija paslēpies. psihiatrija/psiholoģija. mjau. [vai arī vismaz man tā šobrīd šķiet.]
ierados rīgā, uzzinu, ka mans nelielais darbs nav bijis vajadzīgs. vissvarīgāk, tas varēja tikt aiztaupīts, bet, apstākļu sakritības dēļ, netika. *nopūta*
atradu rozi. atkal gribas pievērsties kādai dizaina nozarei tikai tāpēc, ka visā rīgā nav tā, kas man patiktu. agrāk tās bija kurpes [faktiski, joprojām ir...], bieži vien drēbes [reiz, skatoties Fashion TV, man mute palika vaļā no Jill Sander kaut kādas kolekcijas - beidzot kaut kas, kas man patīk...!], vakardien [netematiski] tas bija fotosalonu darbs, šodien - aksesuāri. bet lai jau.
Uz jūrmalu nebiju. tur es laikam vēl nevaru saņemties doties viena. bet biju citur. vispirms ēnā papusdienoju un pēc tam saulē lasīju grāmatu. pēkšņi pacelt acis, redzēt ūdeni un rīgu sev priekšā - pat izbīlis. un ūdens viļņi nebija skaļi [nedaudz žēl]. bet ūdens vējš bija fantastisks.
man pagājušonakt bija sapnis. sapnis, kurā es, sākumu vairs neatceros, devos kaut kur, kaut kas notika ne tā, kā vajadzēja, man bija jābēg un tad.. es paslēpos kādā mājā. kaut kur, kur es reāli nemaz nevarēju paslēpties. un kaut kā...... tas viss bija pēc kaut kāda Bilija scenārija. un es apjuku. neesmu lasījusi viņa atzīšanās jau krietnu laiku. bet varbūt vajadzētu. un es apmulsu arī tādēļ, ka es tik daudz pēdējā laikā domāju pārveidot savu dzīvi.. un sapratu, ka arī pēc viņa scenārija. netieši. ak. un vēl es sapnī pirku smaržas. nopirku divas, vienas no kurām pēc tam nesu atpakaļ, jo bija bezdievīgi neizteiksmīgas. kaut kāds murgs tur bija, nebija vairs laika - pēdējais vilciens, skrēju uz vilcienu, nokavēju, gāju ar kājām, tad bija tā konfliktsituācija, kuru vairs neatceros, un es paslēpusies kādā bezdievīgi mazā telpā, zinot, ka blakus ir lielāka. telpā knapi pietika vietas manam sēdošam ķermenim. un mani varēja redzēt, vismaz pakausi. bet neieraudzīja.
- vai jūs zināt, kā parasti aiziet hebefrēniķi? <..>
- viņus ārstēt ir visgrūtāk, - stārlinga sacīja. - parasti viņi ieslīgst nedziedējamā izolācijā, un viņiem sairst personība.
arī no tā es baidos.
bet baidos atkal sevi sāpināt pateicībā par pretzālēm. tik dīvaini. kaut kad pildīju kādu kārtējo testu - Why Are You Still Single? "Chris, you're single because you don't want to get hurt". un tas man bija jaunums, kurš gan bija pareizs. šis arī ir interesanti. tas veids, kā. esmu atvērta minējumiem. izklaidei, tā teikt.
un rītdien izlaidums. mamma vakardien prasīja, kādas puķes es gribu - mans izlaidums taču! teicu, ka vienalga. pārsteigumam, tā teikt. to es teicu, jo nedomāju, ka magones izlaidumam īsti derēs. bet šodien izdomāju, ka tas taču ir mans izlaidums! saku, ka izdomāju, ka gribu magones! "eerm... es jau pasūtīju... pēc nosaukuma. kas tur iekšā, nezinu..... bet, noraksturoju personalitāti.. tad jau redzēsim!" nu labi. tad jau redzēsim. joprojām gribu magones. ārā vēl nezie. zied, bet ne īstās. un tagad tik daudz, ko darīt. rītdienai. *nopūta* un tad divas dienas pirtī. redzēsim, cik ilgi es izturēšu.
HA, un man uz tām divām dienām būs draugs :p [lol] tas līdziņemamo draugu skaita ierobežojuma dēļ. man neviena nebūs, katrīna piespēlēja sava drauga draugu. un es neteikšu, ka man viņš nepatīk.
Mūzika: the frames - keepsake
|
|
|
