|
|
|
Jūlijs 21., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) coda | 20:12
ir tāda nelaime
tu zini, ka tev ir jādara. es runāju par sevi, mazu, nevarīgu meiteni
nu lūk, zinu, ka tas ir jādara, palīgu nav, un kas man ir palīgs, tam es negribu jautāt, jo jau galva sāp no domas vien no tā visa, kas man būs jāuzklausa, kamēr es tikšu pie palīdzības, pat ja viss uz manu pusi raidītais nebūs domāts ļauni..
tātad, faktiski esmu bezpalīga, bet tas viss ir jāizdara.. un es mocos un iztaisnojos - pieceļos kājās, ieelpoju, kādu gaišu domu - nevienam neinteresē, ka tu to nevari paveikt un tev ir grūti, vēl mazāk tas kādu interesēs pēc tam, kad tas viss jau būs garām, manā gadījumā, manā šībrīža [un pēdējā mēneša un pēdejo gadu] gadījumā - skapis laukā no istabas. un, čiri, aiziet! tu tak to vari!
...un top izdarīts.
un tad tu iedomājies par ēnas pusēm. meitene var pārstiepties, velsviņuzin, ko vēl viņa sev šādā pašiedvesmas veidā, jo neviens nevar palīdzēt, dabūs.
bet ko darīt?
raudāts gana.
miršu ātrāk kā pārējie, nu un?
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |