|
|
|
Jūnijs 29., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) coda | 22:39
izkāpusi no vilciena, jau savā straujajā solī skrēju garām visiem, pat savu eks-klasesbiedru, vienīgo, no kura nebaidos, noignorēju. gandrīz. kaut kur apziņas stūrī sapratu, ka nav vajadzīgs viņu noignorēt un nepaskrēju garām un atbildēju uz sveicienu... un tas mazais ceļa gabals, ko pagājām kopā, pēc tam manā prātā apstiprināja to, ko tieši nupat biju uzrakstījusi iepriekšējā ierakstā... pukstā.
vilcienā atkal palasījos Duglasu Adamsu [ATKAL nozīmē to, ka lasīju hitchhiker's guide to the galaxy, kas, kā šķiet, ir viena no daudzajām Marekam nopirktajām lietām..].. JĀ. es joprojām gribu rakstīt tā, ka viņš to dara.. darīja.
nācu.
kaut kur kaimiņos skanēja "rock around the clock".
nācu tālāk.
iegriezos gar žogu pagalmā.
pastkastīte tukša.
labais pagrieziens dziļākā pagalmā.
bet kas tur?
:O
saķēru galvu.. mazs, bez spalvām... paskatījos augšā - pat īsti nepaskatījos, kas tur bija... bet.. otrs! un trešais! šausmās saķērusi galvu nevarēju saprast, kur likties.. šoreiz skatoties augšup redzēju, ka bezdelīgu ligziņa nokritusi.. to es jau sapratu, tikko ieraudzījusi pirmo kritušo..
briesmīgi.
iegāju mājā, pāris vārdos paziņoju par notikušo, un gāju pēc lāpstas... trīs paņēmienos izraku bedrīti, atpakaļceļā pie bezdelīdzēniem paņēmu lielāko lapu, ko redzēju - no enģeļtaures.. mamma neiebildīs. [cits jautājums, vai mamma neiebildīs, ka joprojām neesmu viņas kārtīgi aplējusi..]
un tad trīs dzeltenas magones..
uzdabūju viņus uz lapas, lapu uz lāpstas, pa virsu magones..
ieliku, kur biju izrakusi bedrīti, starp diviem upeņkrūmiem.. un pa virsu vēl madaras - tāpēc, ka viņas tur tik skaistas bija... nedaudz zemes un trīs velēnas. atcerējos, kā mamma vienmēr teica, ka jābūt pietiekami dziļi un stipri - lai kāds [dzīvnieks] neizrok.. jā, mūsu mājas pagalms un apkārt ir brālīšu kapi.
un pa vistu visam tam - trīs lielo āboliņu ziedi..... un tikko biju pieliekusies tos nolikt, man kaut kas iekož elkonī. tā iekož, kā, šķiet, nekas nav kodis - iekliedzos, kliedzu, izkliedzos un nokonstatēju, ka joprojām SĀP! tagad sēžu šeit apsaitēta.
cerams, ka līdz rītam roka vēl būs vietā!
tā lūk.
un ko es rīgā sadarīju? ..nopirku kaudzi grāmatu, bet ne to, kuru man vajadzēja.
rītdien braukšu agrāk, iešu uz to veikalu [jo, kad es gāju, bija jau ciet], un redzēsim, vai atradīšu kādu jauku nošu grāmatu. un tad arī skatīšos un parkā saiņošo visu dāvanu.. kas laikam būs pārāk liela dāvanai. dāvanai dzimšanas dienā [jo ir vārda diena!]...
un nē, nemaz man pašai neliekas, ka viņam var šķist, ka es viņam uzmācos. bet tomēr - kas pirkts viņam.. kāda jēga man to būtu paturēt?!
|
Reply
|
|