|
Jūnijs 12., 2005
coda | 00:11 es, tā vien rādās, tāda esmu. bet nespēju rast pilnīgu patiku pret cilvēci..... lai gan zinu, ka arī dabā ir tā... taču daba.. ir savādāka - spēlē godīgi - kātie līzekļi ir iedalīti.
un lai ir tā mīlestība kā pieķeršanās... tādai tai arī ir jābūt... bet.... atgriezīšos pie tā, ar ko sāku - cilvēki īsti netic, ka patiesa mīlestība var visu uzvarēt.. viņi padodas pusceļā un cieš.. un liek ciest.. un lai jau, tāpēc viņiir cilvēki.. es gribu būt pārcilvēks, kura priekšā tāds cilvēks ir izsmiekls.... [nīčes zaratustras mācība - lai neliekas, ka man te baigi galvā sakāpis :)] un tas arī viss. man neatradīsies kāds, kas spēlēs līdzi. bet. pārcilvēks... es iešu uz savu mērķi, lai kas tas arī nebūtu, būšu tas muļķis un pasīvais introvertais punkts un laika joslas, bet es spēju mirdzēt. man atkal ir tā fēniksa sajūa iekšā un nespēju tai neko padarīt, tāpēc labāk apklusīšu te un tagad :)
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |