|
Janvāris 24., 2006
coda | 23:50 - explosions in the sky nju vot. sasalusi, ievainotu īkšķi [jā, jau otro stundu sāp. nolikos pie mājas, pie pašām durvīm. ledus nav jāliek klāt, jo tāpat auksts kā ellē. jā, kā ellē. pamēģiniet jūs rakstīt bez īkšķa... labējais alt *jeb* garumzīmes ir mokas.], atgūtu draugu, savāktiem dvds un atrastiem dvds, apskatītu veco pinkodu un vecmammas zaļo tēju iedzērusi, varu iet gulēt. viņai tā zaļā tēja tik laba sanāca. taisni vai traks var palikt, jo man, lai arī kādu tēju es netaisītu, visas sanāk briesmīgas. pārāk tādas un pārāk šitādas. nav brīnums, ka man nepatīk tējas, ja es nevaru nevienu labu uztaisīt. esmu gandrīz gatava atkal doties prom. ar lielāku un vērīgāku aci uz savu somu. un.. un jāizdomā kaut kas, lai laiks ātrāk paietu. domāju, vai atagad es biežāk šitā iztukšosu savu kontu pabriesmīgam turpunatpakaļceļam un jaukai nedēļai baudās. jā. nez. nez. bet, galu galā, man nebūs nekādu brīvdienu līdz pat jūlijam. spēju iedomāties, kā man reizi mēnesī būs brīvs vīkends. un.. un ko tad es darīšu? ...vienai pa dzīvokli vai mājām negribas, bet pa divām dienām nekur īsti netikt. ekshshshshshhss. un es jūtu, ka mamma būs vīlusies. man ir mazāk nauda, nekā viņa spēj iedomāties. akdies, kaut tik īri, pēc atgriešanās, es varētu nomaksāt. nebūs jau ne tik man alga, bet.. nu bet?! tātad. par to atgūto draugu. ieteikums ir viens. ja jums ir kāds no jums aizbēdzis draugs, kurš turklāt perfekti labi [aha, nē, mēs netulkojam pa tiešo no angļu valodas..] zin, kāpēc aizbēga "and that was for the sake of both of you"..... un ja nu viņš nāk atpakaļ. nevajag ņemt un noignorēt. vajag pamēģināt. un kaut tie mēsli atdotu kaut ko no tās savaktās somas. man tagad pusmūžu vajadzēs mocīties bez jebkādas profesionālās kameras. es zinu, ka man viņa sarieba pēdējo triju filmiņu gadījumā [bet tās granātābolu bildes, ja ne tādas papostītas.. kādas krāsas! kādas krāsas!!!], bet vienalga. es piedodu. gribu mēģinat atkal.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |