|
Janvāris 11., 2006
08:06 Es atkal piekjeeru sevi raugaamies uz gultu kaa siltuma, labuma un labestiibas, visa patiesaa un vieniigaa vajadziigaa iemiesojumu.. Ehsh.
Nedaudz praatiigaaks filosofs uz muusu sarunu reagjeeja ar "what the fuck is this?", bet man ir labi, jo mees parunaajaam, es runaaju ar veel vienu emocionaalu mazohistu.. Zinu, ka vajag uzmaniities (no pasha, no vinja braalja, no vinja labaakaa drauga un vienkaarshi un nevienkaarshi maniem draugiem), jo mani aizvien paarprot.. Bet taada nu esmu. Un taadu mani sadedzinaas. He's still young and frail. Redzeesim, vai tas neizgaisiis no vinja kaa riita rasa.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |