Novembris 21., 2005
coda | 17:54 - Their rays cut your eyes, but they do it to cure and heal The feeling's high, higher than the sun. Varbūt tāpēc, ka iemesta savā pagātnes ne vien vienā kripatā, kas nebaida.. Naktis gan. Naktis un sapņi baida. Vai tie neskaitās, ja pamostos strauji un neatceros sapņoto? ..vai arī kā grāmata, žurnāls, viss tiek uzskaitīts un.. agrāk vai vēlāk, rādīs savu devumu. Un problēmas, tās, kā rādās, uzņemu ar prieku. Jāāaa, jau esmu tāda, ka problēma ir uzdevums, kas jāatrisina.. Man patikt, viss. Dzīve laba, dzīvība ar.. tik daudz kas atkarīgs no citiem, bet.. Bet.. I wanna throw a quote from Martin Luther King: I AM NOT AFRAID. And damn right, nobody has to prove me wrong.. ĀĀā jā, nupat nesen atklāju, ka esmu nenormāli valdonīga. Tachu ir arī momenti, kad labprātīgi piekāpjos.. kas tie ir par momentiem? (domāju, domāju un sastingu - vajag BC Blinking With Fists Jemčukai līdzīgās meitenes dēļ un Glass And The Machines Of God pirmo un otro nodaļu sevis, savu stikla lausku dēļ.. Lai Dievs svētī visu, sevi pirmkārt, tie cilvēki nezin, ko dara, un Biliju, Džefu, Demjenu, Devendru, visus viņus, zvaigznes, gaismas ap bastejkalnu, kas, caur caurspīdīgiem koku zariem, ir burvīgākas par daudz ko, tos, kas mani mēdz atcerēties, tos, kas ar mani runā, tos, kas redz, un tos, kas neredz, to ledu, kurš slīd, arī grīdu slidenu, arī neslidenu, labi sapņotos sapņus, visu, pret ko es atsitos, manu miegu, Jūs, sniegu, salstošo zāli, gaismu, siltumu, LABOS PRĀTUS, un veiksmi arī jāsvēta. Lai vairojas.
|
Reply
|