ceturtdienās 'Tintes''dj ir vienkārši nepārspējams. tik ļoti pamanāms un spēcīgs un šitādu mūziku likt,waaauuuuuv.

***
okej,let it be.tur visa vakara garumā vienk skanēja veseli divi cd ar 'baigajiem hitiem' & vienīgais kas varetu būt dj, vienk pienāca, apmainīja diskus un aizgāja. spēcīgi, fak seik.
neskatoties uz to visu mēs ar santu tomēr bijām pietiekami labā reibumā,lai kustētos kautvai pie šlāgera, labi,nu es muldu. bet nu,izdejojāmies jau tāpat.

uzposies ballītei un aizej uz 'Tinti'heh
gribētos uz riktīgu dubstep`a ballīti,izdejoties,jā jā
un izrādās,mums ar santu ballīšmūda dzēriens ir vermuts,strange as that.
ai,labi,
pozitīvais gariņš šodien iekšā
lai jums jauka naksniņa,
mēs ejam izdejoties :)

believe, just believe, believe it!
viss būs labi, jauki un skaisti, tieši tā kā vēlies! ojā!

stop! take some time to think!
figure out whats important to you!


es tiešām nespēju izlemt citu vietā.dažreiz ir jātiek galā pašiem.

arvien biežāk pieķeru sevi šeit kko mēģinām uzdrukāt pilnīgā noguruma stāvoklī.dīvaini. laikam pastiprināti izjūtu,cik dienas ļoti paliek īsākas & mēģinu pēc iespējas vairāk viskautko paveikt pirms tumsas.
Perestroika jeb ex-nepabeigtā debesskrāpja ballīte atkal bija feina. Ambrosiu, nezinu kāpēc, bet es parasti pamanos nokavēt & par to protams dabūju pa pakaļu,bet nu,tas tā tiešām netīšām. tad bija Parara & tad la Querelle -kanādiešu blicīte, kas nu baigi baigi patika. pēc konča ar šitiem canadian boys papļāpāju diezgan par to kā pie šiem ir un bišku nošokējos par to cik grūti šiem esot končus sazīmēt gan Kanādā,gan ASV un vēl par šādām tādām lietām. un tomēr,it cant be true par daudzām lietām,ko viņi stāstīja, jo neticās,ka nav viņiem piemēram tik undergroundīgu vietu kā teiksim valmieras debesskrāpis.šķiet, čaļiem vienkārši jau tāpat iet pietiekami labi un viņi nemaz nemēģina meklēt.visiem ir darbiņš, visi apmierināti ar saspēlēšanos,ik pa laikam izmet kādu tūres līkumu un dzīvo mierā,he.
pēc visām grupu spēlēšanām un trakajām diskusijām, bija disko. riktīgi izdancojāmies. bet ap 5iem jau sāka nākt miedziņš un auksti palikt, tad arī mājās.
vakar visu dienu noblandījos pa Tartu.ģiemenes šopings. fak seik, nogurdinoši. un šodien baudīju siltu saulainu laiku, kas likās kā saldais ēdiens pamatīgs pēc nemitīgas skatīšanās uz drūmām debesīm.
ai, viss, baigais nogurums. neskatoties,ka neesmu radusi iet gulēt tik agri, šķiet, tas būs labāk nekā atplīst ar kompi klēpī.

nav viegli visu izprast attiecībā par izglītības sistēmām, precīzāk - vērtēšanu, bet es cenšos,cenšos.
un labi,ka ir,kas palīdz tieši no angļu puses, savādāk,šķiet,prātā sajuktu.
bet okej, šodien metu mieru. lēnām jātaisās uz valmieras debesskrāpju pusi. cerams,ka šitais slapjais draņķis,kas no debesīm nāk un aukstums neizbojās konča atmosfēru.kgan its all in our heads, of course! :)
jauku jums vakaru!

nu ko, ar lielo kafijas krūzi blakus, skolas meklēšana officially starts now!
pa priekšu jau noteikti jāmeklē koledžas, negribas vēl iebraukt lielajās anglijas studejmaksās.tas nav man pa spēkam.
un tad nu,cerams, ar janvāri arī es būšu pieskaitāma pie tiem,kas izglītojas un ,par to kur mācās, neatbild ar klasisko atbildi - dzīves skola.

vasara pārvērtās rudens drēgnumā tik ļoti strauji,ka nepaspēj pat īsti apjaust un saprast,ka nu vairs nevar bez pašu veidotā siltumoreāla iet ārā. saule vairs tikpat kā nespīd, lai sildītu un sajūtas ir kā anglijā,ziemā - māķoņi ir tuvu pie zemes un ik pa laikam tie atveras visā savā būtībā un līst, un līst. šad tad pat bez apstājas visas dienas garumā. un tad ir patīkami uzvilkt riktīgu vilnas džemperi, nolikt blakām lielu krūzi tējas,kuras garaiņi sasilda kādu daļiņu no telpas, uzlikt piemērams kashiwa daisuke skaņdarbu 'ŗabbits quartet' un iegrimt grāmatā.
un dīvaini liekas, bet pēdējā laikā visu laiku sanāk lasit grāmatas saistībā ar franciju. parīzes romance, eh. tieši tāpēc paņēmu tagad patīksmināties par ceļojumu apkārt austrālijai - auksts alus un krokodili. cerams, būs interesanti tā paceļot vadoties pēc uz baltās lapas uzdrukātajām melno burtu, vārdu, rindiņām. sākam ar sidneju un tad jau gar krastu uz ziemeļiem, aidā

es jau domāju,ka tā būs pēc mūsu sarunām.Hetere[no pirmās ģimenes ar kuru dzīvoju anglijā] šodien atsūtīja garu izsmeļošu vēstuli ar jautājumu - vai man būtu vēlme atgriezties! tikai šoreiz ar vēl daudz labākiem nosacījumiem un iespējām. un es domāju,ka es teikšu jā un došos prom. man patīk šī doma un te nu sēžu un atkal un atkal pārcilāju prātā, cik dīvaini tas būs - atgriezties!

savu koučsērferi itāli esmu izvadājusi pa visu latviju un beigu beigās pati paliku latgalē uz nedēļu atpūsties, no visa un visiem. bradājos pa kalniem, ēdu vīnogas no krūma un lasīju grāmatas. tas tik bija miers.vareni!
im back now. uzreiz pieliek mani pie darba sīkajam brazerītim dredus labot.. tad vēl šito un tad vēl to. ai
laikam esmu vienk nogurusi no braukāšanas šodien un tikai 2 h miega iepriekšējā naktī. who knows.
gaidu rītdienu, gribu brengulīti! + cilvēku beidzot ar ko parunāt, o jā

"Visās pasaules valodās mēdz sacīt apmēram vienādi - ko acis neredz, par to sirds klusē. Es apgalvoju, ka nav lielākas aplamības par šo. Jūtas,ko cenšamies apspiest vai aizmirst, ir jo tuvāk sirdij, jo tālāk to cēlonis. Svešumā visniecīgākās atmiņas par dzimto pusi mēs glabājam kā zeltu. Tālu prom no mīļotā cilvēka mēs ik pretimnācējā saskatām viņa vaibstus."
[P.Koelju - 'Vienpadsmit minūtes']

gandrīz klātbūtne,
bet tomēr tik ļoti
prombūtne.

kaut kāds nemiers.
gribu iet gulēt,bet nevaru.
?

enerģija ir izvējojusies tai pļavā, tajos kokos, tajā upē.festā bija visnotaļ interesanti.
par Mīlas Vasaru es runāju. mazs, kompakts un mājīgs pasākums. protams, valmieriešu biezā slāni, jo tak pie valmieras notiek. tad nu paspēj uz visām pusēm ar visiem pārmīt pa vārdam un aliņu saskandināt un plusā jau vēl visi citi,kas ne no valmieras nākuši,he. ballīte.
grupas gan mani īpaši nepriecēja, ja nu vienīgi ilgi nedzirdētā Tesa. & kad bijām labi jautrā kondīcijā, pasmējām arī par Sūdiem, sēžot šūpolēs un bļaujot līdzi viegli iegaumējamos tekstus.
no rīta bija super sajūtas mājup braucot. tā kā man māja no festa tikai 5km, devos turp ar riteni. & atpakaļ nu vairs nebraucām divi cilvēki, bet jau daudz vairāk [pievienojās arī pie manis palicēji]. tā nu izbraucām no festa teritorijas un ripojām pa šoseju..
traucies tik uz priekšu, vējš matos un smaids sejā, malās debesis jau gaišākas paliek , bet apkārt vēl bieza migla, kā vate. un tur nu bija tā dīvaini labā sajūta - tā traukties uz priekšu un paskatīties apkārt.. cilvēku bariņš uz riteņiem, agrs rīts, migla, šoseja,apkārt lauki,meži, un visi laimīgi smaidīgi. nē, tas nav izskaidrojami.tāds priecīgs siltums par to braucienu mājup,ek

tagad gan laikam vajadzētu aizčāpot līdz pirtiņai & drīz gulēt, vajag spēkus atgūt.

es šodien priecājos. tāpat vien. par skaistu saulrietu, dīvainiem mākoņu veidojumiem debesīs un vēju manos matos braucot ar riteni pa lauku ceļiem.

vakarvakar no bezspēka stadijas mani izvilka mazs izbrauciens ar riteņiem. aizvizinājāmies līdz brenguļiem aliņu iedzert. ilgi nebija manas garšas kārpiņas tā priecājušās par aliņu. tā jau ir, kad reti sanāk.
vieglā reibumā vēdinājām galvu.palika mazliet vieglāk un kā jau es b. teicu savu mazo atziņu,ka 'uzaicinājums satikties taču nav dāvanu karte, ko var izmantot ilgā laika periodā.' pie velna to visu. probably, when youre not gonna be too busy for that, i will be. lai nu paliek.
pēctam vēl visu valmieru naktī izbraukājām. vien pa mežu pilnīgā tumsā, kur pēc vētras vēl zari sagāzušies uz celiņa, nav omulīgi braukt. ir grūti bez gaismas sava ceļa priekšā.

forši ir pakāpties uz ķeblīša, krāsot griestus un klausoties caspian tecināt asaras par visu sadirsto situāciju.
vareni.
esmu nogurusi.

gribu daudz krāsu bundžu un pie trakas mūzikas močīt pa sienām, izlādēties. bet nē, man jāveic pedantiskāks darbs. gruntēju vannasistabas sienas, lai tad pa vīkendu varētu flīzītes salīmēt. kāpēc gan cilvēkam nevarēja būt kāds aizsarglīdzeklis, lai uzturētu ierindā!? cilvēks ir tik trausls.
tas apbružājas un apbružājas, ik dienas.

apnīk gaidīt, apnīk analizēt, domāt, mēģināt izprast, cīnīties un tāpat neko nepanākt.

depresīvi,blj.
pēdējā laika notikumi mani steidzina laikam pa priekšu un sajūta tāda it kā manī strauji iestātos rudens.
gribu bļaut
bet nu ganjau visam ir savs loģiskais,pamatotais risinājums un man nevajadzētu ārdīties,...protams...
bet vai tad ir tik grūti saprast kā otrs jūtas jau tad,kad tas pat ir ticis izteikts!?

mieru,mieru, tikai mieru. breath slowly.
and keep waiting..

trīcu un drebu pie visām miesām, jo viņš tomēr runā.