gribu daudz krāsu bundžu un pie trakas mūzikas močīt pa sienām, izlādēties. bet nē, man jāveic pedantiskāks darbs. gruntēju vannasistabas sienas, lai tad pa vīkendu varētu flīzītes salīmēt. kāpēc gan cilvēkam nevarēja būt kāds aizsarglīdzeklis, lai uzturētu ierindā!? cilvēks ir tik trausls.
tas apbružājas un apbružājas, ik dienas.

apnīk gaidīt, apnīk analizēt, domāt, mēģināt izprast, cīnīties un tāpat neko nepanākt.

depresīvi,blj.
pēdējā laika notikumi mani steidzina laikam pa priekšu un sajūta tāda it kā manī strauji iestātos rudens.
gribu bļaut
bet nu ganjau visam ir savs loģiskais,pamatotais risinājums un man nevajadzētu ārdīties,...protams...
bet vai tad ir tik grūti saprast kā otrs jūtas jau tad,kad tas pat ir ticis izteikts!?