vakarvakar no bezspēka stadijas mani izvilka mazs izbrauciens ar riteņiem. aizvizinājāmies līdz brenguļiem aliņu iedzert. ilgi nebija manas garšas kārpiņas tā priecājušās par aliņu. tā jau ir, kad reti sanāk.
vieglā reibumā vēdinājām galvu.palika mazliet vieglāk un kā jau es b. teicu savu mazo atziņu,ka 'uzaicinājums satikties taču nav dāvanu karte, ko var izmantot ilgā laika periodā.' pie velna to visu. probably, when youre not gonna be too busy for that, i will be. lai nu paliek.
pēctam vēl visu valmieru naktī izbraukājām. vien pa mežu pilnīgā tumsā, kur pēc vētras vēl zari sagāzušies uz celiņa, nav omulīgi braukt. ir grūti bez gaismas sava ceļa priekšā.