garšo igauņu saldumi by Kalev

šoreiz svētdienu izjūtu uz saviem pleciem ļoti,ļoti.un ne jau tā it kā būtu labi atpūtusies, bet es tiešām esmu nogurusi. viss nedēļas smagums sagūlis virsū. tās trakās agro rītu un vēlās nakts braukšanas.eh,šoferim tomēr grūti būt. tagad saprotu savus vecākus,kad viņi negribēja vadāt mūs šurpu turpu. tagad man tas tiek un viņi atpūšas. drošivien būs jāpaguļ pusdienlaiks kādā brīdī, lai enerģija mazliet uzplaukst.

vakarDiena ir atzīmēšanas vērta visaugstākajā pakāpē. laiks ideāls, maģiska četrotne salec mašīnā un uz jūru prom. pirmo reizi biju ziemas laikā jūrā un tas bija kaut kas patiešām fantastisks. ne mazākās vēja pūsmiņas, īsti pavasarīga saule un tās siltums, ilgi nebaudīts aliņš, jūras plašumi, kuri pēc skata atgādina internetvidē redzētas bildītes par Aļasku vai ziemeļpolu, viņš un smaids uz lūpām mijiedarbībā ar apbrīnas pielieto sejas izteiksmi.
palikām tur līdz lielās, sarkanīgās saules bumbas pēdējākās no pēdējajām aprisēm pazuda mūsu acu skatieniem un kā ar knipi uzsitot,lielā ātrumā palika tik auksts,ka skriešus bija jāskrien uz mašīnu sildīties.
ko lai saka - it was a perfect day for a perfect day! :)

izdari,cik tavos spēkos šodien, lai rītdien par to pat domāt vairs nevajadzētu. ou jā

dēēēēm, kāda manī šodien ir enerģija! nepārspējami daudz un nepārspējami pozitīvi! kā milzīgs prieka pārpildīts balons šodien plivinos. gribas visu laiku kko darīt, kko radīt, un lekt gaisā aiz labsajūtas!
+otrā pilngadība nu ir sasniegta! kā tētis teica - tagad gan tu vari doties pasauli apceļot hehe
nu priekā par mums un jums
un par maniem 21
;D

"man ir 15 un es esmu vientuļš vecpuisis" -tā Emis par sevi šovakar! smējos vēderu turēdama! :D:D

vakardienas pēcsajūtas ir kā ar ķieģeli pa galvu.nesāp jau, bet tāds kā virspusīgais apjukums.pretīgi piedzēros, beigubeigās aizmigu kā mazs bērns ap 5iem no rīta. un novērtēju augsti to,ka ir kāds,kurš uzsedz sedziņu,lai nenosalstu, t.i. parūpējas par mani brīdī,kad pati sev liekos bezspēcīgi apjukusi.
dzeru lielo kafiju un pāršķirstu dzīvīti gada,divu mērogā. and its the same old shit,citās krāsās tik.

Vai tik šodien cilvēki nejūtas apstaroti ar laimes sajūtu,kas spiežas ārā pa visām spraugām!?

nu jau mazliet sirsniņa ietrīcas,jo rīt taču ir visu svētā mīlestības diena. un,lai cik ļoti mēs mēģinātu pārliecināt sevi,ka tā taču ir parasta diena, kkur iekšā tas tomēr derdzas, un kā vēl.

dažkārt, pat pavisam maziem solīšiem, dzīve pati kkā sakārtojas. ne gluži tā kā esi iedomājies,ka būs. mazliet savādāk, bet arī labi.

diezgan grūti pārdzīvot,ka divu dienu laikā manis izlasītajās grāmatās, t.i. Remarka "Laiks dzīvot un laiks mirt" un Fransuāzas Sagānas "Mazliet saules", nobeigumā kādu no galvenajiem varoņiem piemeklē nāve un ar to arī viss stāsts beidzas. tā dīvaini grāmatu pēc grāmatas lasot, ar to sastapties. tāds kā belziens pa galvu.
jāņem kaut ko pozitīvāku palasīt laikam.

ir patīkami just un apzināties to,ka sarunas gaitā tev ir izdevies ievērojami uzlabot otram cilvēkam garastāvokli. pats arī sajūties tā labāk.

dusi mierā,Mārtiņ Freimani!

man šķiet,ka esmu apslimusi. mamma vakar sabiedēja ar gripu.baa. cerams, ka nekas nopietns.bet sajūtas diezgan graujošas. 

liekas, ka ir, ko teikt,
bet,kad gatavojies teikt, nav ko.
tad jau laikam paklusēt. turpināt.

ehmmm

.

***
nu ko, svētki laikam ir pagājuši. vismaz pirmā kārta. pēdējos ciemiņus izstūmu pa mājas durvīm pirms approx divarpus stundām. tagad gribas mieriņu. kgan nosacīti tāds jau piemeklēja mūs visus baltos ziemassvētkus. un what a relief, šovakar pēc iestrēgšanas sniegotos ceļos uz 4 dienām, tie beidzot tika iztīrīti[un tāpat tikai pēc zvanīšanas mūsu nepārspējami foršā novada domei]. svētkiem jau tas deva savu šarmu - nebija kur traukties, jo tas vienkārši fiziski nebija iespējams. bet šodien jau likās,ka gals būs klāt. un redz, vakars tomēr pienāca un līdz ar visas sasnigušā sniega kravas aizstumšanu, tika aizstumtas arī mazliet uzkrātās dusmas par šo situāciju.labi, ko nu par to. viss taču ir labi.
šogad biju/esmu patiešām priecīga par to,ka esmu pavadījusi svētkus mājās, jo iepriekšējos divus gadus gan man tas neizdevās.tad biju anglijā, tad spānijā.tāpēc šoreiz viss bija jauki un riktīgi - ar mandarīniem,piparkūkām,pīrāgiem,zirnīšiem,karstvīnu un visiem pārējiem kārumiem,kuriem gan nebija tik lielas nozīmes kā faktam,ka es biju MĀJĀS. vienīgi brālis pēc darba gan netika pie mums pa svētkiem to trako sniegu dēļ.tāpēc viņa dāvana vēl zem eglītes sēž. un vispār, es pat nestādos priekšā, cik daudziem cilvēkiem arī izpalika svētki kopā ar ģimenēm.iestrēguši lidostās, kkur pilsētas robežās pirms lauku ceļu mērošanas utt. traki!
enīvej, es ceru,ka visiem ir bijuši jauki svētki! (: priekā!
***

hmm,es laikam turpinu klusēt arvien vairāk.laikam tā manī kkā izpaužas ziema.
esmu pabeigusi savas projektu vadības, drīz pabeigšu arī braukāšanos/slidināšanos pa pilsētu un,cerams,tikšu pie tiesībām,lai tad varētu šļūkt pa saviem lauku ceļiem, kuriem vispiemērotākais būtu traktors vai džips, jo sniegi sniga putināja tā,ka šoferīšu nervus nemaz ne-lutināja. heh
labi, gribas ļoti uz kalnu,ja godīgi. nav vēl sanācis laika aizskriet, kgan astroo teica,ka nemaz neesot bijis labs vīkendā.tad redzēs. šodien tāpat pārāk auksts. jāpiebeidz sava kārtējā kafijas krūze,kas man ir,šķiet, vienīgā dzīvības deva ceļoties katru rītu 6os, un jādodas savās darīšanās. have a nice day,world!

kaut arī šodien ir piektdiena un vēl arī svētki, man tomēr ir liels prieks atrasties mājās.atteicos no jebkādiem piedāvājumiem šodien spert kāju ārpus tām.neaizbraucu ne līdzi vecākiem uz kurzemi pie radiem, ne arī uz rīgu, ne pat uz valmieru.nedevos klausīties prezidenta runu vai skatīties salūtu,kurš man tāpat jau sen kā nekādu īpašu sajūsmu vai izbrīnu neizraisa [un saistībā ar to, ļoti iekrita prātā šodien izlasītais pie `draugi runā` sadaļas: "Šodien redzēsim, kā gaisā skaisti sprāgst bērnu pabalsti un pensionāru atvilktās pensijas"].
tā vietā tiešām kārtīgi izgulējos kā biju vēlējusies un mēģinu uzkrāt spēkus vīrusa apkarošanai savā organismā.arī tagad man blakus uzticīgi stāv liela krūze piparmētru tējas ar medu. klausos mūziku un prātoju par savu projektu vadības kursu mājasdarbu izpildīšanu, bet tam visdrīzāk ķeršos klāt rīt, jo pašlaik es atsakos no jebkādiem pienākumiem, izņemot ēst pagatavošanu vecākiem,kuri pēc garā ceļa būs izsalkuši.